Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

EM rosina likvidēt OIK trīs gadu laikā

Sarunas par OIK atcelšanas plānu solās būt smagas

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma atcelšanai vajadzīga milzīga politiskā griba, uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”). Paredzams, ka sarunas par ministrijas plānu likvidēt OIK trīs gadu laikā būs smagas. Iebildumi ir Finanšu ministrijai, savukārt OIK saņēmēji sola tiesāties.

Ekonomikas ministra vadītā darba grupa OIK atcelšanai noslēdzās bez vienprātības. Tomēr diskusijās tapušos priekšlikumus ministrija apvienojusi plānā, kā trīs gadu laikā no OIK sistēmas atteikties.

Plāns paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, OIK jaudas maksājumu iekļaut pārvades tarifā un dažādos veidos ierobežot OIK saņēmēju peļņu, tādā veidā samazinot obligātā iepirkuma apjomu. Savukārt pēc trim gadiem OIK aizstātu “zaļie sertifikāti”.

“Skaidrs, ka diskusijas būs ļoti spraigas. Šis nav viegls lēmums. Būs vajadzīga milzīga politiskā griba, lai šo sasniegtu. Tas latviskais veids ir labāk nedarīt neko. Šoreiz es neesmu par to. Es redzu, ka mēs varam būtiski mainīt Latvijas tautsaimniecības modeli, kas varētu būt efektīvs un konkurētspējīgs. Tā kā tā ir liela mūsu atbildība,” sacīja Ašeradens.

“Viennozīmīgi, ka mēs sūdzēsimies tiesā par šo lēmumu, ja tāds tiks pieņemts."

Tā par ieceri atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli saka Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jānis Irbe.

Lielākie iebildumi elektrības ražotājiem ir par jauniem peļņas ierobežojumiem, kuru pārsniedzot, valsts atbalstu stacijas vairs nesaņemtu. “Faktiski tie nav nekādi risinājumi. Tie ir veci likumi jeb vecu noteikumu ietērpšana jaunās redakcijās ar vienu mērķi – maksimāli daudz ražotājus izslēgt no šīs valsts atbalsta sistēmas,” kritizē Irbe.

Arī energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētāja Jāņa Bethera paziņojumā medijiem norādīja, ka “zaļo sertfiikātu” ieviešana faktiski nozīmē OIK sistēmas nosaukuma maiņu, nevis reālu izmaksu samazināšanu patērētājiem. Turklāt šāda rīcība draudot radīt daudz nestabilāku elektrības cenu situāciju, jo jaunu saistību uzlikšana tirgotājiem liktu lemt par tirgus daļas samazināšanu Latvijā vai arī novestu pie būtiska tirgotāju uzcenojuma kāpuma.

Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.  

Arī valdībā diskusijas par OIK atcelšanu solās būt smagas. Finanšu ministrija iebilst pret ieceri OIK jaudas maksājumu iekļaut pārvades tarifā, ar ko finansēt lielās termoelektrostacijas. Ministrijai ir bažas, ka tādā veidā OIK tiks aizstāta ar citu maksājumu.

“Ir divas lietas, uz kurām šobrīd joprojām nav skaidras atbildes. Viena – vai šie piedāvātie pasākumi tiešām samazinās elektrības rēķinus, nevis tikai pārsauks OIK citā vārdā un pārnesīs maksājumu no vienas kabatas otrā. Un otrs – vai tie uzņēmēji, kas šobrīd negodprātīgi izmanto sistēmu, tiešām tiks sodīti un nevarēs turpmāk izmantot sistēmu savā labā,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).

Valdība priekšlikumus OIK atcelšanai skatīs nākamnedēļ. Ašeradens uzskata – ja darbi ritēs raiti, galvenos lēmumus var paspēt pieņemt pirms Saeimas un valdības pilnvaru beigām.

KONTEKSTS:

Īpašu uzmanību OIK sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.

Pēc tam Ekonomikas ministrija (EM) solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.

Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izsauca OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām. Pēc šīm diskusijām ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens arī nāca klajā ar ierosinājumu līdz 1. augustam izveidot plānu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai. Tikmēr EM sagatavoja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai pastiprinātu subsidētās elektroenerģijas ražotāju kontroli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti