Salīdzinājumā ar šā gada valsts budžeta plānu, nākamgad paredzēti par 240 miljoniem latu lielāki ieņēmumi un par 203 miljoniem latu lielāki izdevumi.
Tostarp iecerēts lielāks nodokļu samazinājums iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, plānots paaugstināt minimālo algu, atsākt indeksēt visas pensijas un paaugstināt darba algu zemāk atalgotajiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Budžetā papildus nauda paredzēta arī demogrāfijas veicināšanai un valsts konkurētspējas stiprināšanai.
Saeimas budžeta un finanšu komitejas vadītājs Jānis Reirs prognozē, ka otrajam lasījumam varētu iesniegt līdz pat sešiem simtiem priekšlikumu. „Šis ir galvenais politiskais dokuments. Un vēl jāņem vērā, ka šis ir pirmsvēlēšanu pēdējais budžets, un tad katrs mēģinās sevi iezīmēt kādā ne tika budžeta, bet arī priekšvēlēšanu pozīcijā. Līdz ar to mums nāksies strādāt gan ar nopietniem priekšlikumiem, gan varbūt arī tādiem, kas iezīmē politiķu vai politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu," saka Reirs.
Galīgajā lasījumā par nākamā gada budžetu Saeima plāno lemt 6.novembrī.
