Rimšēvičs: Nesabalansēts budžets ir slimība

Latvijas valsts nespēja veidot sabalansētu budžetu ir slimība, pirmdien, 30.maijā, diskusijā par fiskālās disciplīnas ievērošanu teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Līdz ar Eiropas Komisijas atļauju, Latvija nākamgad plāno budžetu ar deficītu 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 

Jau šim gadam Fiskālās disciplīnas likums paredzēja veidot naudas rezerves, taču lēnās izaugsmes dēļ politiķi no šīs ieceres ir atteikušies.  

Saeimas ēkā diskusija ar nosaukumu „Uzkrāt vai nekrāt – tāds ir jautājums?” pulcēja politiķus, ekonomistus un vairāku valsts institūciju pārstāvjus. Galvenais temats bija, vai šajā brīdī iespējams ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu, kas paredz nedzīvot pāri saviem līdzekļiem un pildīt likumā noteikto fiskālo rezervju veidošanu 0,1% apmērā no IKP. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savā runā Latvijas nespēju sabalansēt budžetu nosauca par slimību.

“Latvija nekādi netiek galā ar šo iesīkstējušos slimību – nesabalansētu budžetu un nespēju katru gadu nemainīt spēles noteikumus. Šobrīd būtu unikāla iespēja, kad ekonomika joprojām, neskatoties ne uz ko, turpina pieaugt, demonstrēt pārējai sabiedrībai, ka šīs lietas Latvija ir mācījusies no krīzes laika, [..] bet mums ir gan budžeta deficīts, gan rezerves mēs neveidojam,” norādīja Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka budžeta deficīts palielina valsts parādu, savukārt parādi atbaida biznesu.

Ar Eiropas Komisijas piekrišanu 2017.gadā Latvijai paredzēts budžeta deficīts 1,7% apmērā, ko veidos arī finansējums veselības aprūpes reformai. Tā kā nauda reformām paredzēta arī nākamajos gados, budžeta sabalansēšanai būtu vajadzīga strauja ekonomiskā izaugsme, norāda Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisijas priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Jānis Vucāns. Savukārt likumā noteikto rezervju veidošanu īstenot nevarot, jo ekonomiskā izaugsme ir pārāk lēna.

“Vai mēs īsti varam runāt par to, ka Latvijas ekonomika ir pilnvērtīgi augoša situācijā, kad medicīnas māsām atalgojums ir nepietiekamā līmenī, skolotājiem un bērnudārzu audzinātājiem atalgojums ir nepietiekamā līmenī… Policisti arī īsti nav apmierināti ar savu atalgojumu. Pēc būtības tā ir zināmā mērā tāda mākslīga izaugsme,” sacīja Vucāns.

Skarbāks viedoklis ir “Swedbank Latvija” galvenajam ekonomistam un Fiskālās disciplīnas padomes loceklim Mārtiņam Kazākam.

“Es domāju, ka rezervi pašlaik neveidot ir nepiedodami. Likums tāds ir, ekonomika aug, līdz ar to šī rezerve būtu jāveido,” uzsvēra ekonomists.

Viņaprāt, ekonomiskās izaugsmes gados uzkrājumi ir noteikti jāveido, turklāt Kazāks arī paredz aizvien pieaugošāku spiedienu uz valdību tērēt naudu pāri savām iespējām.

“Ja mēs skatāmies uz strādājošo īpatsvaru ekonomikā, kas uztur pārējo ekonomiku, privātajā sektorā strādājošo īpatsvars ar laiku mazināsies, un līdz ar to tās vajadzības tērēt, visticamāk, nepazudīs, savukārt spēja nopelnīt, ja ekonomika augs ļoti lēni, mazināsies. Līdz ar to tā spriedze - šo naudu dabūt veselībai, šo naudu dabūt izglītībai, šo naudu dabūt pensijām - tikai pieaugs,” brīdināja Kazāks.

Viņš norādīja, ka izeja ir palīdzēt ekonomikai augt, nevis budžeta lāpīšana ar deficīta celšanu un jauniem nodokļiem. Savukārt palīdzēt ekonomikai augt var ar ēnu ekonomikas apkarošanu, uzsvēra Kazāks.

Jau ziņots, ka Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais jau brīdināja, ka Latvija šobrīd nevar atļauties dzīvot kā „trekno gadu” beigās, nedomājot par priekšdienām. Latvija aizvien nav sasniegusi to ekonomisko līmeni, kāds bija pirms krīzes. Tādējādi nav laiks lieliem un liekiem tēriņiem.

Padome trešdien, 25.maija, vakarā izplatīja paziņojumu medijiem, kurā atkārtoti uzstāja uz nepieciešamību veidot rezerves nākamā gada valsts budžetā. Padome pauda bažas par politiķu iespējamo lēmumu atteikties no rezervju veidošanas.

Arī Rimšēvičs iepriekš pauda viedokli, ka 2017.gada valsts budžetam jābūt "nulles" budžetam un bez deficīta.Tāpat nedrīkst brutāli celt nodokļus, jo tas var apdraudēt uzņēmējdarbības vidi.

Latvijas valsts budžeta deficīts nākamgad bija plānots 0,8%-0,9% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), taču to plānots palielināt, lai varētu īstenot ieplānotās reformas veselības aprūpē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt