Pēc Latvijas centrālās bankas vadītāja teiktā – viņš vēl septembrī Latvijas 2016.gada valsts budžetu novērtēja ar atzīmi "8", jo tas izstrādāts un tālāk virzīts savlaicīgi, turklāt nepieļaujot pārmērīgus tēriņus. Taču tagad Rimšēvičs atzīst, ka savos iepriekšējā vērtējumā bijis "pārāk optimistisks", un tagad viņš par budžetu liek atzīmi "6".
Rimšēvičs sacīja, ka zemāku vērtējumu budžetam liek saistībā ar vairākām īstenotām lietām, kas nopietni iedragājušas uzņēmējdarbības vidi. Tāpat valdība atteikusies no fiskālās rezerves veidošanas, arī piešķīrusi 80 miljonu eiro lielu aizdevumu "airBaltic". Tāpat parādījušies dažādi papildu tēriņi, kas budžeta projektā sākotnējā nebija.
"Tā ir varbūt bijusi tāda pašapmierinātība, ka viss jau ir kārtībā, viss notiek, ko jūs uztraucaties. Mēs taču esam tikai ar vienu procentiņu deficītiņu un tas tikai nedaudz palielina to ārējo parādu.
Bet tā mēs katru gadu, gadu no gada ieslīgstam lielākos skaitļos, par parādu apkalpošanu ir lielākas un lielākas summas, kuras tiek aizmaksātas projām, kuras mēs nevaram novirzīt Latvijas tautsaimniecības attīstībai," teica Rimšēvičs.
"2016.gada budžets ar visiem saviem trūkumiem un nepilnībām ir pieņemts, taču jādomā un jāstrādā pie 2017.gada valsts budžeta izstrādes," teica Latvijas Bankas vadītājs, piebilstot, ka aiznākamā gada budžetam jānodrošina stabilitāte, tāpat tam jābūt "nulles" budžetam un bez deficīta.
Pēc Rimšēviča sacītā, "nulles" budžeta izstrādē jāvērtē katra izdevumu pozīcija un tās lietderība katrā ministrijā. Tāpat arī ir atbalstāms priekšlikums par Latvijas nodokļu sistēmas auditu. "Šajā darbā nedrīkst būt nekādu sarkano līniju,” uzskata Rimšēvičs, norādot, ka disciplīnas trūkums rada sekas nākotnē.
Jauna pieeja budžeta izstrādē ir nepieciešama, jo līdzšinējās "budžeta sakārtošanas iespējas ir izsmeltas” un tiekot stāstīts, ka ar nodokļu ieņēmumu līmeni 28% no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvija pastāvēt vairs nevarēs, jo budžets ir par mazu.
"Tā tiek sagatavota augsne nodokļu celšanai nākamgad. Tā ir situācija, kad ļoti nopietni tiek apdraudēta Latvijas uzņēmējdarbības vide un Latvijas tautsaimniecības sekmīga attīstība nākotnē," uzskata centrālās bankas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, līdz nākamā gada budžeta izstrādei ir vēl vismaz pusgads. "Ceru, ka Finanšu ministrija un valdība izvērsīs plašu diskusiju, lai mēs redzētu, cik valdība tērē kopumā un vai tas ir vienīgais veids, kā uzlabot budžeta situāciju - vienkārši brutāli turpināt celt nodokļus," tā Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka valsts konsolidētā budžeta izdevumi nākamgad plānoti 7,69 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir teju par 215 miljoniem eiro vairāk. Savukārt ieņēmumi paredzēti par 148 miljoniem lielāki, sasniedzot 7,4 miljardus eiro.
Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2017.gadā 0,8% no IKP. 2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP. Latvijas ekonomikas izaugsme nākamgad tiek prognozēta 3% apmērā.
