Viņa norādīja, ka Latvijas nacionālās intereses ir tikt vaļā no “pelēkās zonas” slavas. “Mums ir ārkārtīgi svarīgi iztīrīt Latviju no “melnās naudas” (..) Tādēļ, ka ir šāds gadījums ar “ABLV”, Latvija ir nonākusi “pelēkajā zonā”,” paskaidroja ministre.
Tādēļ došot papildu līdzekļus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles dienestam konsultantu nolīgšanai. "Kontroles dienestam, nu jau Ilzes Znotiņas vadībā, arī tiks piešķirti resursi, lai viņi var noalgot profesionālus konsultantus, kas palīdzētu viņiem veikt savu darbu "ABLV" pašlikvidācijas procesā. Ja nu tiek ieraudzīta netīra nauda, lai Kontroles dienests to var apstrādāt un profesionāli darīt savu darbu, lai nebūtu atkarīgi no pašas bankas izraudzītiem likvidatoriem un konsultantiem," pauda ministre.
Viņa atzina, ka jau šobrīd Eiropas Padomes institūcijas "Moneyval" sākuma ziņojums par Latviju ir gana kritisks. Proti, Latvijā ir raksturīga vāja starpinstitūciju sadarbība, kas neļauj pamanīt un novērst sistēmiskus finanšu noziegumus. Tiesa, ir arī labi piemēri - tostarp "Rietumu banka" īsā laikā pratusi atteikties no liela riskantā klientu daudzuma.
Reizniece-Ozola skaidroja, ka bankā aizvien ir ārkārtīgi liels riskantu klientu loks. Tāpēc viens no svarīgākajiem uzdevumiem turpmāk būs nodrošināt to, lai bankā iegūtie nelegālie līdzekļi paliktu bankā un nebūtu izmaksāti negodprātīgiem kreditoriem. Vienlaikus jābūt nodrošinātām citu kreditoru interesēm un ir jābūt ļoti stingrai naudas maksāšanas kontrolei.
KONTEKSTS:
"ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju pēc reputācijas problēmām, ko komercbanka piedzīvoja pēc tam, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. "ABLV Bank" marta sākumā FKTK iesniedza pašlikvidācijas plānu. Iesnieguma projektu sagatavoja bankas akcionāru sapulces ievēlētie likvidatori. Plānu FKTK akceptēja 12.jūnijā.
