Termins „gāzes adata” jau folklorizējies. Pēc profesores Blumbergas aprēķiniem aptuveni 80% Latvijas pašvaldību ir atkarīgas no Krievijas dabasgāzes. Citi eksperti gan rēķina, ka tie ir 50% līdz 65% no centrālās siltumapgādes, neieskaitot tajā individuālos patērētājus.
Dagnija Blumberga ir „zaļās enerģijas” piekritēja un uzskata, ka Latvijai vienīgais pareizais ceļš ir šīs enerģijas izmantošana. Viņa noraida uzņēmumu pārmetumus par to, ka tikai ar dabas gāzi var nodrošināt tehnoloģiskam procesam vajadzīgo temperatūru. To pašu varot nodrošināt arī ar šķeldu, tikai jāizvēlas pareiza tehnoloģija.
Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem pašvaldībās, kur apkurei tiek izmantota koksne, tarifi gandrīz visos gadījumos ir zemāki par aptuveni 20 eiro par megavatstundu (MWh) nekā tur, kur tiek izmantota tikai dabasgāze. Viesīte, Smiltene, Koknese, Kuldīga, Brocēni,Viļāni, Balvi - tās ir dažas no pašvaldībām, kuru iedzīvotāji var būt mierīgi. Attiecības ar Krieviju vismaz viņu centralizēto siltumapgādi neapdraud. Savukārt Rīga, Liepāja, Daugavpils, Dobele, Bauska, Jelgava, Iecava, Ķekava un vēl daudzas pašvaldības “sēž uz Krievijas gāzes adatas”. Tur arī siltumtarifi salīdzinoši augstāki.
Rīgā galvenais siltumenerģijas ražotājs ir „Rīgas siltums”. Rīga un Pierīga, pēc „Latvenergo” aplēsēm, patērē divas trešdaļas no visas piegādātās dabasgāzes. Rīgas TEC ražo siltumu un elektroenerģiju, ko par visai dārgu cenu pērk visi Latvijas energopatērētāji, maksājot tā saucamo OIK – obligātā iepirkuma komponenti. Kopumā obligātā iepirkumā enerģiju pārdod ne tikai Rīgas TEC, bet 26 pašvaldību koģenerācijas stacijas, kas darbojas ar gāzi.
Nacionālās enerģētikas konfederācijas valdes priekšsēdētājs Andris Akermanis „Krustpunktā” atzina, ka bez šiem Rīgas TEC nevar iztikt. Viņu nebaida situācija, ja Krievija aizgriež gāzes ventili. Viņš pat nepieļauj tādu situāciju. Bet viņš nenoliedz, ka Krievija varētu krietni paaugstināt gāzes cenu. Ja tā būs, „Latvenergo” būs jāpārtrauc elektrības ražošana no gāzes. Bez elektrības, piemēram, Rīgas labais krasts nepaliks, bet cena gan varētu pieaugt.
Aptaujājot dažas pašvaldības, kuras pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes, atbildīgās amatpersonas un siltumražotāji saka, ka kurinās ar dīzeli, ja nebūs gāzes.
Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks atzīst - ja nāksies izmantot alternatīvu apkuri, Valmierā tarifi var pieaugt uz pusi - aptuveni 100 eiro par MWh pašreizējo 53 eiro vietā.
SIA „Liepājas enerģija” tehniskais direktors Jānis Jansons uzskata - ja dabas gāze kļūs dārgāka, būs jāmeklē alternatīvi risinājumi.
Tiesa, Latvija, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, vēl nav tikusi skaidrībā, būvēt vai nebūvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Līdz šim šī iecere varas gaiteņos bremzēta, lemjot par labu Krievijas „Gazprom” pozīcijām, kas pagaidām nemainīgi nostiprinātas līdz 2017. gadam.
