Tas, ka maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram pievilcīgāks šķitis investors, kurš par "Liepājas Metalurga" (LM) meitas uzņēmumu "Liepājas osta LM" piedāvājis maksāt 150 tūkstošus eiro, nevis 550 tūkstošus, šķitis aizdomīgs Ekonomikas ministrijai.
Tas, protams, nav normāli. [..] Nākamās uzraudzības padomes sēdēs mēs laikam prasīsim paskaidrojumus par šo gadījumu kā tādu,” LTV atzina ministrs.
Pirkt "Liepājas ostu LM" par dārgāko cenu bija gatavs "Liepājas metalurga" mazākuma akcionārs Kirovs Lipmans. „Panorāmas” rīcībā ir Lipmana saistošais piedāvājums, ko viņš izteicis par uzņēmuma „Liepājas osta LM” kapitāldaļām.
Savukārt citā saistošajā piedāvājumā Lipmans piedāvā par 60 miljoniem eiro iegādāties „Liepājas metalurga” pamatražotni, izmantojot personīgos līdzekļus un banku kredītus. Visu cenu piedāvāts nomaksāt 11,5 gadu laikā.
Man divas bankas iedeva garantijas - "Swedbank" iedeva garantijas vēstuli un "Aizkraukles banka". Mani visas bankas Latvijā pazīst un pat lūdzas, lai es ņemu kredītu,” apgalvoja Lipmans.
Pie cerētās pirkšanas Lipmans gan nav ticis. Uzņēmumu „Liepājas osta LM” nolemts pārdot kādam Konstantīnam Gončarovam, kurš par to piedāvā maksāt ievērojami mazāk - tikai 150 tūkstošus eiro.
Savukārt no uzņēmuma pamatražotnes iegādes Lipmans ticis atsijāts. Iemesls, pēc Velmera teiktā, ir tas, ka Lipmans administratoram nav iesniedzis nevienu banku garantiju vēstuli.
[Lipmana] pamatražotnes iegādes piedāvājums nebija pamatots ne ar finansiālajiem apliecinājumiem ne citiem dokumentiem, tāpēc darba gaitā netika akceptēts,” skaidroja Velmers.
Tādējādi administratoram nebija pārliecības, ka Lipmans spēs samaksāt paša nosaukto summu.
Tikmēr Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, vērtējot „Liepājas metalurga” pārdošana procesu, uzsver, ka maksātnespējīgā uzņēmuma pārdošanas procesā jāņem vērā gan kreditoru intereses, gan arī valsts ekonomikas intereses
„Būtu svarīgi rūpēties kā par vienu, tā par otru. Uzņēmums, kas strādā, ir vērtīgāks arī kreditoriem. Arī banku politika ir tāda, ka tā raugās uz rūpnīcu tādā veidā, ka gadījumā, ja nenotiek ražošana, tad tā ir māja ar iekārtām, otrs - strādājoša uzņēmuma cena. No visiem viedokļiem - gan no kreditora, gan tautsaimniecības, gan maksātnespējas - ir svarīgi, lai uzņēmums būtu strādājošs un kā vienots kopums,” norādīja Endziņš.
Šobrīd kā uzņēmuma potenciālie pircēji minēti četri uzņēmumi. Lai arī nedz darījumu summas, nedz pircēju izcelsmes valstis netiek minētas, par to, kurš pirks „Liepājas metalurgu” kļūs zināms jau šonedēļ. Atliktā maksājuma gadījumā pēc iespējamā "Liepājas metalurga" iegādes darījuma šā gada septembrī visiem trim nodrošinātajiem kreditoriem saglabāsies prasījuma tiesības 5-10 gadus.
28.augustā ir izsludināta "Liepājas metalurga" kreditoru sapulci, kurā plānots lūgt kreditoriem pagarināt "Liepājas metalurga" rūpnīcas pārdošanas termiņu, jo maksātnespējas procesā "nepieciešamas veikt vēl vairākus pasākumus".
Par LM finanšu problēmām publiski kļuva zināmas pērn janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
Jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku. Pērn novembrī tiesā tika iesniegta pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
