Dienas ziņas

Rīgas pils un “Maxima” lietās apsūdzēs arī juridiskās personas

Dienas ziņas

Sociālā uzņēmējdarbība Latgalē maz attīstīta

Piensaimnieku viedokļi sāk atšķirties

Piensaimnieku viedokļi par situāciju nozarē sāk atšķirties

Piensaimnieku viedokļi par radušos situāciju piena tirgū kļūst arvien atšķirīgāki. Vieni uzskata, ka pašreizējā situācija ir viņu darbības izšķirīgais brīdis, otri uzsver, ka tas ir tuvredzīgas politikas rezultāts. Izskan arī viedoklis, ka piena  iepirkuma cenu kritums būtu neizbēgams līdz ar Eiropas Savienības lēmumu no nākama gada atcelt kvotu sistēmu. 

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norādījusi, ka piena uzņēmumiem iepriekšējie četri gadi bija labi un bija arī iespēja veidot uzkrājumu, turpretī dārzeņu audzēšanā šāda laba perioda neesot bijis.  Abas nozares cietušās pēc Krievijas lēmuma, atbildot uz rietumvalstu sankcijām aizliegt importēt pārtiku no ES valstīm.

Viļānu novada piensaimniecības “Akmentiņi” īpašniekam Staņislavam Kroičam ir 150 slaucamas govis, kas vidēji saražo 1500 tonnu piena gadā. Pašlaik par litru saražotā piena kooperatīvs „Trikāta” viņam piedāvā par trešdaļu zemāku cenu, tomēr Kroičs uzskata, ka  tas vēl nav iegansts panikas celšanai.

Šobrīd tā cena ir pasakaini zema, es domāju, ka neviens nebija gaidījis tādu cenu. Jācer, ka tas nebūs pārāk ilgi,” saka Kroičs.

Par papildu nastu piensaimniekiem ir kļuvušas arī ES noteiktās ražošanas kvotas. Lauksaimniecības datu centra statistikas dati liecina, ka uz 1.septembri valsts izņemtā kvota ir sasniegusi gandrīz 50%, un piena nozares eksperti prognozē, ka līdz gada beigām tā varētu būt pārsniegta par 10%.

„Daudziem saimniekiem, tai skaitā arī man, kvota tiks pārpildīta. Mēs jau ceram, ka tā Eiropas Komisija Briselē kaut ko darīs šajā virzienā, mēs jau cerējām, ka atlaidīs tos sodus par kvotu pārpildi. Izskatās, ka pagaidām tās ausis nav pārāk dzirdīgas tajā pusē,” secina Kroičs.

Viņš neslēpj, ka valsts finansiālais atbalsts būtu labs atspaids, tomēr pats uzskata, ka jāturpina strādāt aizvien efektīvāk. Pašlaik no valsts budžeta ir iedalīti seši miljoni eiro, kas paredzēti kompensāciju izmaksām par piena šķirnes slaucamām govīm septembrī un oktobrī. Lauksaimnieku aplēses liecina, ka līdz gada beigām piensaimnieku zaudējumi sasniegs 13 miljonus eiro, bet par papildu kompensācijām valdība varētu lemt oktobrī.

Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš skaidro, ka „atbalsta pretendenti, kas ir organizācijas, piesakās, un mēs tuvākas nedēļas laikā izmaksāsim šo naudu atbalsta pretendentiem”.

„Naudu mēs izmaksāsim šiem lauksaimniekiem – būs par katru govi 46 eiro. Otrais atbalsta veids ir kredītprocentu daļējā dzēšana,” atgādina Krūmiņš.

Neskatoties uz valdības  pasākumiem, piensaimniekiem joprojām nav skaidrības, vai kompensācijas tiks izmaksātas arī turpmāk. Iespējams, ka zemnieki savu neapmierinātību gatavojas izteikt novembrī plānotajā protestā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti