Bezdarbs augstākais Baltijā
Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4% un 8,4%).
2018. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9%. 4. ceturksnī 67 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1700 jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.
Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2018. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7%) par 0,4 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (6,6%).
4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 6,9%. Igaunijā bezdarba līmenis bija 4,4%, savukārt Lietuvā – 6%.
Ilgstošie bezdarbnieki
Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1800 un 2018. gadā bija 30 300. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku kopējais skaits samazinājās straujāk nekā ilgstošo bezdarbnieku skaits, 2018. gadā par 4 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 37,7% 2017. gadā līdz 41,7% 2018. gadā.
2018. gada 4. ceturksnī bija 29 100 ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 29 400.
4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 43,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem.
Jauniešu bezdarbs
2018. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,2%, kas ir par 4,8 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (2017. gadā – 17%). No visiem bezdarbniekiem 8000 jeb 11% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 4100, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā – par 3,2 procentpunktiem.
Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 12%, kas ir par 1 procentpunktu augstāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 500 un bija 7200 jeb 10,8% no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 7 700 jeb 11,2%).
No 2013. līdz 2016. gadam jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs, taču 2017. gadā tas bija 17%, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā vidējais rādītājs ES (16,8%).
Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 2018. gadā Lietuvā jauniešu bezdarba līmenis bija 11,4%, savukārt Igaunijā – 11,8%.
2018. gadā 37,7% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,3% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. 4. ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2018. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 16 300 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt 4. ceturksnī – 4 200 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7 400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
2018. gadā 30,4% jeb 428 700 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 157 400 vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14 400 jeb 3,2%. 4. ceturksnī 30,6% jeb 430 400 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 9700 jeb 2,3%.
2018. gadā 13 400 jeb 3,1% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2017. gadā – 18 100 jeb 4,1%). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 12 200 jeb 2,8 % (2018. gada 3. ceturksnī – 17 200 jeb 4,1%).
2018. gadā bija nodarbināti 64,5 % Latvijas iedzīvotāju
2018. gadā Latvijā bija nodarbināti 909 400 jeb 64,5 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 14 600.
Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija būvniecībā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā.
Pagājušajā gadā no kopējā nodarbināto skaita 2600 iedzīvotāju bija iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.
2018. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909 800 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10 300 mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,7%, kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.
Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2018. gada 3. ceturksnī ES – 60,8%), 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,1%, savukārt Lietuvā – 65,4 %.
2018. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 33,1%, kas ir par 0,1 procentpunktu augstāks nekā 2017. gadā. Nodarbināti bija 57 400 jauniešu (2017. gadā – 59 100). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 9800 jeb 15,6% un bija 52 900.
Pērn pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir tikpat daudz, cik 2017. gadā.
2018. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,8 stundas, kas ir par 1 stundu mazāk nekā 3. ceturksnī.
2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 30,5% (kritums par 8,7 procentpunktiem).
Minimālo algu vai mazāk saņēma 135 700 jeb 16,9 % darbinieku, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Arī 2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 27,7% (kritums par 1,2 procentpunktiem). Minimālo algu vai mazāk saņēma 115 700 jeb 14,3% darbinieku, kas ir par 1 procentpunktu mazāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī.
Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa 2018. gadā bija no 450 līdz 700 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 2 procentpunktiem (2018. gadā – 34,4 %).
Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro pieauga par 5,5 procentpunktiem (2018. gadā – 25,7%). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 0,7 procentpunktiem (2018. gadā – 4,1%).
2018. gadā 2,6% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,7% darba samaksas lielumu nenorādīja.
