Valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi šā gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 70 miljoniem eiro, no kuriem 14 miljonus eiro nākotnes pensionāriem nopelnījuši pensiju fondu pārvaldītāji.
„Mēs redzam, ka aktīvo plānu ienesīgums ir augstāks nekā konservatīvajiem plāniem, un arī ilgākā laika termiņā šo ieguldījumu ienesīgums pieaug. Tas arī saskan ar uzstādījumu, ka ieguldījumi tomēr ir ilgtermiņa plāns. Būtiski pieminēt, ka 2.līmeņa pensiju sistēma pastāv jau vairāk nekā 10 gadus, un no 2003.gada sākuma, kad tā tika izveidota, viens ieguldīts lats nopelnījis nedaudz vairāk kā 53 santīmus jeb 75 centus,” stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas eksperts Juris Rumba.
Valsts fondēto pensiju sistēmas ieguldījumi Latvijā veido nepilnu pusi jeb 45% no visiem ieguldījumiem. Lielākā daļa pārējo ieguldījumi veikti citās Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīs, savukārt Krievijā un Ukrainā veikto ieguldījumu daļa ir nebūtiska.
Pensiju 2.līmeņa dalībnieku skaits pārsniedz 1,2 miljonus, taču 3.pensiju līmenī brīvprātīgi iemaksas veic vien 18% no tiem. Tiesa, šajā ceturksnī piedzīvota rekordaugsta jaunu dalībnieku iesaistīšanās pensiju 3.līmenī. Lielais vairums no tiem ir individuālie dalībnieki, kamēr jauni darba devēji, kas veic iemaksas par saviem darbiniekiem, pensiju 3.līmenim pievienojas kūtri.
