Latvijā pastāv trīs līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros savu naudu varam iemaksāt brīvprātīgi.
Vēl gada sākumā interneta vietnē "manapensija.lv" publiskotā informācija rādīja, ka visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija pozitīvs. Taču līdz ar jaunā koronavīrusa izraisīto krīzi lejupslīde bija vērojama arī pensiju pārvaldībā.
Kā šādos gadījumos mēdz būt, mazāk cieta konservatīvā ieguldījumu stratēģija, stāstīja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" jaunais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs.
"Tas ienesīgums nav liels, tas ir 0,89%, bet jebkurā gadījumā tas ir pozitīvs rādītājs. Ja mēs runājam par akciju plāniem, kas ir ar pietiekami riskantiem ieguldījumiem, bet ilgtermiņā tie ieguldījumi ir strādājuši arī ar ļoti labiem rezultātiem, pārsniedzot dažreiz arī 10% gadā, tad tur trīs mēnešu ienesīgums arī patreiz ir diezgan pozitīvs – virs 12%, bet tomēr nedaudz ilgākā laika periodā, kas ir seši mēneši, tad tas jau kļūst negatīvs, kas ir saprotami, pirms tam bija kritums. Bet ilgākā laika periodā tas vēl joprojām ir pozitīvs. Ja mēs skatāmies, piemēram, divos gados, tad tas pat ir vairāk nekā 3% gadā. Jo tas, kas notika šogad februārī – kritums finanšu tirgū, to var uzskatīt par īstermiņa svārstību," atzina Arefjevs.
"Indexo" nemaina prognozes, ka konservatīvo ieguldījumu vērtība paliks relatīvi stabila, bet svārstības sagaida aktīvos plānus. "(..)
Kas ir svarīgi šajā kontekstā – atcerēties to, ka šādi plāni ir domāti ilgākam laika posmam, tas ir desmit gadiem un ilgāk.
Parasti ilgākā laika periodā tieši akciju ieguldījumu plāni spēj nodrošināt saviem investoriem ienesīgumu, kas ievērojami pat pārsniedz inflācijas līmeni. Tādēļ svārstības uz augšu vai uz leju ir pilnīgi pieļaujamas," piebilda "Indexo" izpilddirektors.
Bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" investīciju direktors Zigurds Vaikulis norādīja: "Pensiju otrais un trešais pensiju līmenis tiek ieguldīts pasaules finanšu tirgos, tāpēc tie, protams, pakļauti visām tām svārstībām [tirgos]. Šogad bija tādi amerikāņu kalniņi, īpaši akciju tirgos saistībā ar koronavīrusu, pazeminātām prognozēm attiecībā uz pasaules ekonomikas izaugsmi. Bija šis brīdis kopš februāra beigām, kad akciju tirgi ļoti strauji krita un daudzi citi riska aktīvi strauji krita. Tas kritums bija aptuveni trešdaļa no vērtības, pasaules akciju tirgus samazinājās. Savukārt kopš marta beigām notiek pretējais process," skaidroja Vaikulis.
Tagad tirgū atgriezusies nauda, jo valdības ekonomikās ieplūdina finanses, aktīvu cenas kļuvušas pievilcīgākas, situācija ar koronavīrusu pasaulē stabilizējas.
Tādējādi akciju un vērtspapīru vērtības atguvušas ciestos zaudējumus. Tomēr akciju tirgos, kas veido trešdaļu 2. pensiju līmeņa, arvien vērojami "mīnusi". Tāpēc Vaikulis ieteica rūpīgi izvēlēties pensijas kapitāla pārvaldnieku.
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktora vietniece Ieva Ose akcentēja, ka pensijas ir ilgtermiņa uzkrājums, un plānu dalībniekiem jāskatās uz ilgtermiņa ienesīgumu, nevis īstermiņa svārstībām.
"Tiešām dalībniekiem būtu svarīgi, ja viņi vēlas veikt kaut kādas darbības ar savu uzkrāto kapitālu, piemēram, pārskaitīt uz citu plānu, vai, ja viņi jau ir sasnieguši pensijas vecumu, tad, pirms šo darbību veikšanas, pievērst uzmanību, vai šajā brīdī tirgi ir lejupejoši vai augšupejoši.
Jo, ja dalībnieks savu kapitālu izņem ārā tad, kad tieši ir zemākais ienesīgums, tad realizē negatīvo ienesīgumu un uzņemas šos zaudējumus," klāstīja Ose.
Pensiju plānu pārvaldnieku darbu FKTK vērtēja pozitīvi, jo ilgtermiņa ienesīgums arī krīzē bijis pozitīvs, turklāt nu arī īstermiņa rezultāti lielākoties ir ar plus zīmi, tātad kapitāls aug.
