Pēc strādnieka bojāejas VNĪ, VID un IUB stingrāk izvēlēsies un uzraudzīs būvniekus

Strādnieka nāve Finanšu ministrijas ēkas jumta nomaiņas darbos  pamudinājusi “Valsts nekustamos īpašumus” kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izveidot visaptverošāku uzraudzības un kontroles sistēmu valsts organizētajos būvniecības iepirkumos, informēja VNĪ.

ĪSUMĀ:

  • Pilnveidos valsts būvniecības iepirkumu uzraudzību un kontroli.
  • VNĪ norāda, ka zemākās cenas piedāvātāji mēdz būt pavirši, bet VNĪ tur neko nevar ietekmēt.
  • Tādēļ VNĪ sadarbosies ar VID un IUB.
  • Ja nepieciešams, grozīs normatīvos aktus.

Iestādes sāks sadarbību ar mērķi izstrādāt precīzas rekomendācijas un, iespējams, ieteikt grozījumus normatīvajos aktos. 

“Traģiskais negadījums būvobjektā Smilšu ielā 1 ir atgādinājums industrijai un kontrolējošām iestādēm par problēmām, kuras ir steidzami jārisina.

Mūsu gadījumā VNĪ kā pasūtītājam ir ierobežotas iespējas ietekmēt atsevišķus būtiskus būvnieku lēmumus un kontrolēt to godaprātu.

Kā pirmo aicinām uzlabot situāciju valsts iepirkumu jomā, tā veicinot uzlabojumus visā būvniecības nozarē,” paziņojumā medijiem norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Citu noteikumu starpā Publisko iepirkumu likums paredz, ka būvniecības iepirkumos ir jāievēro saimnieciskā izdevīguma princips. Taču bieži vien ģenerāluzņēmēji zemākās cenas meklējumos pieļauj darba algas nodokļu “optimizāciju” un paviršības darba drošības noteikumu ievērošanā no apakšuzņēmēju puses. Savukārt VNĪ kā pasūtītājam nav rīku, lai pārliecinātos, piemēram, par to, ka objektā strādājošie cilvēki ir nodarbināti likumā paredzētajā kārtībā. 
 
“VNĪ kā atbildīgs nekustamo īpašumu pārvaldītājs un attīstītājs strikti ievēro visas normatīvo aktu prasības, arī no uzņēmējiem tiek prasīta valsts līdzekļu efektīva izmantošana un nodokļu nomaksa, taču mums nav iespējas paplašināt Publisko iepirkumu likuma normas, kas ļautu labāk kontrolēt būvnieku rīcību, tādēļ vienojāmies par sadarbību ar IUB un VID,” uzsvēra Vārna. 

VNĪ kopā VID un IUB izstrādās papildu priekšlikumus būvniecības pasūtījumu uzraudzības sistēmas pilnveidošanai. Ja būs nepieciešams, tiks rosināts pieņemt arī atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos. 

“Esam ieinteresēti iesaistīties risinājuma izstrādē, kas nodrošinātu pilnīgāku apakšuzņēmēju uzraudzību un novērstu pelēkā zonā strādājošu uzņēmumu piesaisti valsts pasūtījumus saņemošiem ģenerāluzņēmējiem,” komentēja IUB vadītāja Dace Gaile. 

Novembrī stājās spēkā ģenerālvienošanās būvniecības jomā, kas paredz minimālo mēnešalgu 780 eiro apmērā vai minimālo stundas likmi 4,67 eiro, tā būs obligāta no 2020. gada 4. maija. Ģenerālvienošanās noslēgšanas iniciatori bija Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, kas pērn pievērsa uzmanību ievērojamajam aplokšņu algu un neuzskaitīta darba laika īpatsvaram būvniecības nozarē. Jau toreiz tika uzsvērts, ka zemākās cenas princips var būt šķērslis godīgai algu izmaksai.

”Ir svarīgi, lai pasūtītāji gan būvniecības, gan jebkurā citā sektorā varētu tikt informēti, vai viņu nolīgtie dažādu darbu veicēji ir godprātīgi nodokļu maksātāji, un saņemot negatīvu atzinumu, izdarīt secinājumus, vai ar tiem uzsākt vai turpināt līgumattiecības,” norādīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VNĪ pašlaik īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

KONTEKSTS:

Pagājušajā nedēļā, veicot Finanšu ministrijas ēkas jumta nomaiņas darbus, viens no darbu veicējiem nokrita no jumta un gāja bojā. Aculiecinieki jau iepriekš novērojuši, ka strādnieki darbā uz jumta nav piesprādzējušies. Tāpat par pārkāpumiem jau 24. oktobrī ziņots Valsts darba inspekcijai.

Iespējams, no jumta nokritušais strādnieks netika nodarbināts tiesiski. Jumta nomaiņu organizē VNĪ, kas sāka pārbaudi. Policija par negadījumu uzsākusi kriminālprocesu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti