Kopumā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2020. gada jūnijā veidoja 2,1 miljardu eiro. Tas faktiskajās cenās bija par 3,5% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,4%, bet importa vērtība par 5,2%. Salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,8% līdz 45,8%.
Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,92 miljardus eiro – par 1,14 miljardiem eiro jeb 8,1% mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā.
Eksporta vērtība veidoja 6,05 miljardus eiro (samazinājums par 230,4 miljoniem eiro jeb 3,7%), bet importa – 6,87 miljardus eiro (samazinājums par 905,9 miljoniem eiro jeb 11,7%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,5% un importa par 9% mazāka. Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 8,6% un importa vērtība – par 11,2%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 26,8 miljoniem eiro jeb 16,3%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 14,1 miljoniem eiro jeb 18,7%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 14 miljoniem eiro jeb 21,1%;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 13,2 miljoniem eiro jeb 21,1%;
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 13 miljoniem eiro jeb 7,3%.
Farmācijas produktu eksporta kāpumu 2020. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju visvairāk ietekmēja medikamentu eksporta pieaugums par 3,6 miljoniem eiro jeb 10,9%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 6,3 miljoniem eiro jeb 38,3%, skaidroja CSP.
Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 27,1 miljoni eiro jeb 11,2%;
- tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu imports lielāks par 13,2 miljoniem eiro jeb 33,5%;
- minerālproduktu imports mazāks par 68,1 miljoniem eiro jeb 45,5%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 47,4 miljoniem eiro jeb 36,4%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports mazāks par 6,1 miljoniem eiro jeb 5,2%.
Kā ekonomisti vērtē jaunākos eksporta datus?
- "Luminor bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš:
"Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules "makro dati" ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šī gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto pieaugošo cilvēku optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas. Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.
- "Citadeles bankas" ekonomists Mārtiņš Āboliņš:
Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī Latvijas eksportā atkopšanās no Covid-19 šoka norit ievērojami straujāk nekā gaidīts. Pēc diviem mēnešiem, kad Latvijas preču eksports saruka par vairāk nekā 10% pret iepriekšējo gadu, situācija jūnijā ir būtiski uzlabojusies. Šobrīd nav pamata domāt, ka straujie uzlabojumi eksportā būtu vienreizējs notikums. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī pasaulē kopumā jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā ir būtiski pieaudzis kopš pavasara mēnešiem. Īstermiņa indikatori liecina, ka situācija Latvijas rūpniecībā turpina uzlaboties, tādēļ tuvākajos mēnešos Latvijas eksports atkal varētu būt plusos.
2020. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju mutes un deguna aizsardzības līdzekļu imports pieaudzis par 1,2 miljoniem eiro jeb 12,3%.
Tie galvenokārt importēti no Ķīnas (74,5% jeb 8,1 miljona eiro vērtībā). Kopš Covid-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes sākuma joprojām saglabājas augsts pieprasījums pēc šīm precēm. Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, imports pieaudzis par 10,4 miljoniem eiro.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm bija Lietuva (17,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9%), Zviedrija un Vācija (6,6%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,4% no importa kopapjoma), Polija (9,9%), Vācija (9,5%) un Igaunija (8,4%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 8,6%, bet importā – 6,5%.
2020. gada jūnijā ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,2 procentpunktiem,
savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palika nemainīgs (12,7% no kopējās eksporta vērtības), bet importā samazinājās par 1,6 procentpunktiem.
2020. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 42 valstīm.
