Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pārbauda «LDz» šefu kompensāciju likumību

Pārbauda «Latvijas dzelzceļa» šefu kompensāciju likumību

Satiksmes ministrija vēl vērtē, vai “Latvijas dzelzceļa” vadītājiem izmaksātās kompensācijas bijušas likumīgas. Latvijas Televīzijai zināms, ka uz iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem ministrijas uzmanību vērsusi Valsts kontrole. “Latvijas dzelzceļa” padomes priekšsēdētājs Jānis Lange uzskata, ka kompensācijas izmaksātas likumīgi.

Bijušais “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš pēc uzņēmuma atstāšanas kompensācijās saņēma aptuveni 250 tūkstošus eiro, savukārt valdes loceklis Aivars Strakšas – aptuveni 200 tūkstošus. Kompensāciju mērķis ir nodrošināt, ka bijušie “Latvijas dzelzceļa” vadītāji nestrādā pie konkurentiem. Kompensācijas bijušas tik lielas tāpēc, ka vadītāji ieņēma divus amatus – paralēli darbam valdē Bērziņš bijis uzņēmuma prezidents, savukārt Strakšas – viceprezidents. Par katru amatu pienācās sava kompensācija.

Satiksmes ministrija vēl pārbauda, vai lielās kompensācijas nav pretrunā ar likumu. Latvijas Televīzijai neoficiāli zināms, ka viedokli par to ministrijai prasījuši Valsts kontroles revidenti. Viens no iespējamajiem pārkāpumiem ir par to, ka kompensācija izmaksāta vienā maksājumā. Tas ir pretrunā ar Darba likumu, kurā noteikts, ka kompensācija par nestrādāšanu pie konkurentiem jāmaksā katru mēnesi kā mēnešalga.

"Tāpēc arī notiek Satiksmes ministrijā izvērtējums, lai noskaidrotu, vai ir pamats bažām gan par likumību, gan par lietderību, gan ir jāsaņem pamatojums konkrētajam apmēram," pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).

Linkaits uzsver, ka vienošanās par kompensāciju bija uzņēmuma padomes atbildība, kurai tagad prasīti paskaidrojumi. Padomes priekšsēdētājs Jānis Lange stāsta, ka likuma pants esot dažādi interpretējams, un, viņaprāt, kompensāciju drīkstēja izmaksāt uzreiz. Lange atzīst – ar prezidenta un viceprezidenta amatiem Bērziņam un Strakšam faktiski bija nodrošināta iespēja uzņēmumu vadīt arī gadījumā, ja viņus atsauc no valdes. Tāpēc vienoties, uz kādiem nosacījumiem abi amatus atstās, bijis sarežģīti.

"Mums bija svarīgi izvairīties no tā, ka būtu divvaldība. “Latvijas dzelzceļā” šī sistēma bija uzbūvēta tā, ka Prezidenta padome visus svarīgākos lēmumus pieņēma. Skaidrs – ja mainās vadība, mainās vadība. Mēs izvērtējām šos riskus, tiešām ļoti rūpīgi vērtējām. Skatījāmies riskus par potenciālo tiesvedību, riskus par zaudējumiem, ja viņi strādātu citur, un tā mēs nonācām līdz šim lēmumam," teica Lange.

"Mans viedoklis bija, ka vispār nekādas kompensācijas nav jāmaksā. Ir trīs mēnešu pabalsts, ko šādos gadījumos piešķir, un ar to vajag apmierināties. Padomei bija cits viedoklis, un tagad līdz šim mēs esam nonākuši," atzina Linkaits.

Tagad Prezidenta padome “Latvijas dzelzceļā” ir likvidēta. To par bezjēdzīgu atzinis nesen pabeigtais uzņēmuma funkciju audits. Lange stāsta, ka audita ziņojumā ieteikts likvidēt vēl vairākas struktūrvienības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti