Pēdējos gados vērojamā tendence, ka izmantot mobilos telefonus ārvalstīs kļūst arvien lētāk, pateicoties starpsavienojumu tarifu pazemināšanai, tuvākajos gados varētu kļūt mazāk pamanāma, jo Eiropas Savienība ir attiekusies no nodoma likt vietējiem operatoriem saviem klientiem ārvalstīs ļaut zvanīt par tādu pašu naudu kā mājās.
Iespējams, tiks noteikts neliels zvanu un datu pārraides apjoms neilgam laikam, kad šādas priekšrocības varēs izmantot.
Vēl iepriekšējās Eiropas Komisijas sastāva izziņotā un uz pirmo brīdi patērētājiem labu vēstošā iespēja - ka jau nākamgad ārvalstīs zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot internetu maksās tik pat cik pašu mājās, pirmajā brīdī šķita ļoti vilinoša, taču spētu strādāt tikai tad, ja starp valstīm nebūtu liela atšķirība tarifos.
Latvijā esam pieraduši, ka mobilās sarunas ir strauji kļuvušas lētākas, taču citviet tā nav. Tā kā no Latvijas uz citām Eiropas savienības valstīm brauc daudz vairāk cilvēku nekā no tām pie mums, tad par izbraucēju mobilajiem sakariem ārzemēs, kur tarifi dažviet ir vairākas reizes augstāki, būtu jāpiemaksā pašmāju operatoriem un tie, protams, gribētu zaudējumus kompensēt uz vietējo lietotāju rēķina.
Sabiedrisko pakalpojum regulēšanas komisijas pārstāvis Andris Virtmanis skaidroja, ka operatori gribētu pacelt gala tarifu un “tad sanāktu, ka arī cilvēki Latvijā, kas nekur nebrauc, maksātu par tiem tūristiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, kas lieto sakarus ārvalstīs”.
Mobilo telekomunikāciju uzņēmum pārstāvji cer, ka jaunais Eiropas komisijas sastāvs, kur par sakaru nozari atbildīgs ir eirokomisārs no Igaunijas Andrus Ansips, kopā ar Eiropas Savienības prezidentūru, ko patlaban vada Latvija, spēs atrast kompromisu, lai gan mobilie sakari ārzemes kļūtu lētāki, gan lai tas neiespaidotu lietotājus Latvijā un Baltijā, kur patlaban ir vieni no zemākajiem tarifiem Eiropā.
“No tā sākotnējā haosa un mežonīgajām idejām , kas valdīja Eiropā, tiks rasts normāls risinājums, ka arī citā veidā tiks saglabāta tendence, kad runāt ārvalstīs kļūs arvien lētāk,” pauda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Viens no risinājumiem varētu būt neliela kvotas ieviešana zvaniem, īsziņām un internetam par mājas tarifu ārzemēs.
“Tas būtu dienā līdz piecām minūtēm zvani, piecas īsziņas un pieci megabaiti interneta, to varētu izmantot septiņas dienas gadā,” pieļāva Virtmanis.
Gan regulatora, gan nozares pārstāvji atzīst - lielākā problēma, ar ko Eiropas Savienībai jātiek galā, ir tieši pārliekās regulācijas izbeigšana, pateicoties kam, Eiropa no kādreizējās līderes mobilajās telekomunikācijās tagad ir nonākusi astē gan ASV, gan Āzijas attīstītajām valstīm.
Jau ziņots, ka mobilo sakaru viesabonēšanas maksa Eiropas Savienībā (ES) pastāvēs vismaz līdz 2018. gada beigām. Šādu lēmumu, kas paredz atteikšanos no Eiropas Parlamenta (EP) iepriekš pieņemtā plāna, kas paredzēja viesabonēšanas maksu atcelt līdz šā gada beigām, marta sākumā pieņēmusi ES padome.
