Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

OIK izmeklēšanas komisijā darbs norit gausi

OIK izmeklēšanas komisijā darbs norit gausi

Pagājusi vairāk nekā puse no sešu mēnešu termiņa, kas dots Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai elektrības obligātā iepirkuma vērtēšanai. Vairāki komisijas locekļi atzīst, ka darbs norit gausi. Līdz šim komisija sanākusi tikai uz trim sēdēm.  Lielā apjoma dēļ komisijas locekļiem gan ir bažas, vai darbs neizrādīsies bezjēdzīgs.  

ĪSUMĀ:

  • Saeima maija beigās uzdeva OIK komisijai sniegt atbildes uz desmitiem jautājumu.
  • Komisijai atvēlētais sešu mēnešu darba laiks ir pāri pusei.
  • Līdz šim notikušas vien trīs sēdes.
  • Deputāti nosūtījuši vairākus pieprasījumus, EM atbilde - vairākos tūkstošos lapaspušu.  
  • Nemiro: Komisija prasījusi lielu informācijas apjomu.
  • Komisijas deputāts Valainis uzskata, ka darbs nesokas, un rakstīs savu ziņojumu.
  • Arī JKP deputāts Riekstiņš uzskata – darbs nesokas īpaši labi.
  • Komisijas vadītāja gaida policijas un ekspertu informāciju 23. septembra sēdē.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu Saeima uzdevusi sniegt atbildes uz vairākiem desmitiem jautājumu. Piemēram, vai shēmas izveide bijusi likumīga un Latvijas interesēs, cik profesionāli tā uzraudzīta no ierēdņu un tiesībsargu puses, kuras personas pieņēmušas galvenos lēmumus un kuras no OIK negodīgā veidā nopelnījušas.  

Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.  

“Komisija noved šo lietu tik tālu, cik mums ir dotas pilnvaras. Tālāk jau krimināllietas un pārējo ierosina citas iestādes,” solīja Saeimas deputāte, komisijas vadītāja Ieva Krapāne (“KPV LV”). Viņa pieļāva, ka būs arī saraksts ar amatpersonām, kas par OIK ir atbildīgas.

Komisijai atvēlētais sešu mēnešu termiņš atbilžu sniegšanai jau ir pāri pusei, taču līdz šim notikušas vien trīs sēdes.

Krapāne stāstīja, ka deputāti iepazīstoties ar dokumentiem. Iestādēm nosūtīts lērums jautājumu un, piemēram, Ekonomikas ministrija atbildes atsūtījusi vairākos tūkstošos lapaspušu.  

“Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir lūgusi ļoti lielu informācijas apjomu. Ļoti daudzi dokumenti jau bija arhīvā. Pirmajā porcijā bija vairāk nekā tūkstotis lapaspušu, jo tur bija pieprasīti lēmumi, tiesas nolēmumi, strīdi,” skaidroja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”).

Tikmēr komisijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka “darbs īpaši labi nesokas”.

“Iedomājaties paši – tev uz vairākiem tūkstošiem lapu ir iesniegts blāķis ar informāciju, kas pēc būtības nemaz nav vajadzīga, tādējādi izvairoties no tiešu atbilžu sniegšanas, tajā skaitā no premjera puses,” klāstīja Valainis.

Viņš šaubās, vai komisijas izmeklēšanai būs kāds rezultāts. Tāpēc viņš nolēmis rakstīt pats savu ziņojumu par OIK.

To, ka darbs komisijā īpaši labi nesokas, atzīst arī Jaunās konservatīvās partijas deputāts Sandis Riekstiņš.  

“Jautājums, vai mēs tiešām ar šo resursu spēsim kvalitatīvi kādu gala lēmumu pieņemt. Lai izietu cauri 3000 lapu, kur ir atsauces uz vēl kādiem normatīvajiem aktiem, tas nav tik vienkārši. Mums ir viens apmaksāts konsultants, kurš šo visu dara,” norādīja Riekstiņš.

Savukārt Krapāne atzina, ka par rezultātu pašreiz viņai ir grūti kaut ko konkrētu pateikt.

“Es ļoti gaidu 23. septembra komisijas sēdi, kurā būs pieaicināti eksperti, kā arī no Valsts policijas personas, kuras varēs skaidrot daudz detalizētāk jau par paveikto, kas ir bijis,” sacīja Krapāne.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro stāstīja, ka komisijas darbu atbalsta un arī pats vēlas noskaidrot, kurš par trūkumiem elektrības ražotāju atbalsta shēmā ir atbildīgs.

Viņš norādīja, ka obligātā iepirkuma komponente no iedzīvotāju elektrības rēķiniem varētu pazust  2021. gadā. Nemiro rosināja valdību otrdien, 17. septembrī, lemt par finansējumu OIK likvidēšanai, tomēr premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka ar Ekonomikas ministrijas ziņojumu nav iepazinies un aicināja OIK likvidēšanu nākamnedēļ pārrunāt koalīcijas partiju vidū.

KONTEKSTS:

Apņemšanās likvidēt OIK bija viens no galvenajiem partijas "KPV LV" priekšvēlēšanu solījumiem. Pašlaik šīs partijas ministrs Ralfs Nemiro vada par OIK jautājumu atbildīgo Ekonomikas ministriju.

Savukārt Saeimā "KPV LV" deputāte Ieva Krapāne vada OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai būs jāvērtē, piemēram, tas, vai, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, ir vērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī dažādi amatpersonu lēmumi. Komisijas uzdevumi detalizēti izklāstīti uz teju desmit lappusēm. 

Jūnijā komisiju pameta aktīvs OIK kritiķis deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa"). Kā iemeslu viņš norādīja neapmierinātību ar Krapānes  ievēlēšanu komisijas vadībā. 

Savukārt komisijas vadītāja pavēstījusi, ka viņas rīcībā esot informācija saistībā ar OIK, kas varot novest pie jaunām krimināllietām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti