Saeimā izveido parlamentāro izmeklēšanas komisiju OIK pētīšanai

Atbalstot 35 opozīcijas deputātu iesniegtu pieprasījumu, Saeima ceturtdien, 23. maijā, izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kam pusgada laikā būs jāizvērtē obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ieviešana un dažādi ar tās piemērošanu saistīti jautājumi. Komisijai būs jāvērtē, piemēram, tas, vai, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, ir vērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī dažādi amatpersonu lēmumi. Komisijas uzdevumi detalizēti izklāstīti uz teju desmit lappusēm. 

Saeimā izveido parlamentāro izmeklēšanas komisiju OIK pētīšanaiMadara Fridrihsone
    Izveidota 13. Saeimā pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija – šai komisijai būs jāvērtē dažādi ar OIK ieviešanu un atjaunojamās elektroenerģijas subsidēšanu saistīti jautājumi, tajā skaitā amatpersonu darbība un tiesībsargājošo iestāžu rīcība. Pieprasījumu par šādas komisijas izveidi parakstījuši 35 deputāti no "Saskaņas", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), "KPV.LV", kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko.

     

    "KPV LV" opozīciju pārstāvošais deputāts Didzis Šmits Saeimas plenārsēdē norādīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laikā plānots "iziet cauri visam, kā tas tapa, jeb kurš pirmais pateica – nu!". Šmita vērtējumā, OIK ieviešana ir lielākais ekonomiskais noziegums Latvijas vēsturē, turklāt šis atbalsts desmit gadus nebija saskaņots ar Eiropas Komisiju.

    Viens no komisijas izveides iniciatoriem – "Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš teica: "Es ceru, ka tās partijas, kas vēlētājiem ar putām uz lūpām solīja, ka tiks galā ar šo afēru, ka izmeklēs, ieviesīs šeit taisnību, atbildēs par šiem solījumiem un to arī izdarīs. Un nāks uz šo komisiju, lai tiešām strādātu, lai ieviestu skaidrību, nevis piesegtu."

    Vairāki komisijas izveides iniciatori atgādināja, ka valdība un Ekonomikas ministrija tā arī nav izpildījusi šā gada sākumā pieņemto Saeimas lēmumu par OIK likvidēšanu. Partiju "KPV.LV" pārstāvošais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro savukārt norādīja, ka starp komisijas izveides ierosinātājiem ir arī amatpersonas, kas ir līdzatbildīgas par līdzšinējo obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izveidi un darbību.

    "Tas varētu būt, ka tā ir bijusi kādā brīdī pārkompensēta, pārsubsidēta. Bet jautājums ir, ko ir darījuši iepriekšējie premjeri. Šo sistēmu noteikti varēja regulēt. Jautājums būs, kurš tad īsti kurā brīdī ir bijis vainīgs. Vai ir vainīgi pilnīgi visi?" vaicāja Nemiro.

    Viņš norādīja, ka OIK sistēma ieviesta jau 1995. gadā un kopš tā laika Latvijā bijuši 24 ekonomikas ministri un 13 premjeri, tostarp Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš tagad kā Saeimas deputāts parakstījis pieprasījumu par komisijas izveidi. Nemiro uzsvēra, ka komisijai noteikti būtu jāvērtē ne tikai valdības, bet arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbība. Viens no dedzīgākajiem OIK kritiķiem – "Saskaņas" deputāts Zariņš pirms iesaistīšanās politikā bija regulatora vadībā.

    "Attīstībai/Par!" deputāts Mārtiņš Šteins uzskata, ka komisijai jāvērtē arī iespējamās kļūdas un ļaunprātības, kas pieļautas, ieviešot patlaban pastāvošo elektroenerģijas ražošanas subsidēšanas sistēmu: "Nodomi bija labi – atbalstīt jaunos enerģijas ražotājus, lai Latvijā būtu efektīva elektrības un siltuma kopražošana un mēs tajā izmantotu vietējos atjaunojamos resursus, piemēram, upju un vēja enerģiju."

    Lēmuma projektu "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA. 43140 (2015 NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības inspekciju rīcību" izveidi atbalstīja visi sēdē klātesošie 93 deputāti.

    Saeimas frakcijām vēl jāizvirza savi pārstāvji darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti