Deputāts Zariņš pamet OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju

Saeimas sēdes darba kārtībā ceturtdien ir iesniegts deputāta Ivara Zariņa ("Saskaņa") priekšlikums iekļaut lēmumu par viņa izslēgšanu no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisijas, informēja deputāts.

Šādu lēmumu viņš pieņēmis, jo ir neapmierināts ar deputātes Ievas Krapānes ("KPV LV") ievēlēšanu komisijas vadībā. Tikai divi komisijas locekļi esot atbalstījuši Zariņu komisijas vadītāja amatā, bet pārējie pieci savas balsis atdeva par Krapāni.

"Šāda savdabīga komisijas locekļu izvēle – virzot par komisijas vadītāju cilvēku, kuram nav nekādas sapratnes par izmeklējamo priekšmetu – liecina, ka komisijas vairākums nav ieinteresēts veiksmīgā izmeklēšanas procesā, bet vēlās to izgāzt,"

paziņojumā medijiem rakstīja Zariņš.

Viņš uzskata, ka "galvenais nolūks ir izmantot šo komisiju nevis "OIK afēras" izmeklēšanai, bet gan lai panāktu tālāku "KPV LV" sabrukšanas procesu, ļaujot tai izgāzties ar saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, tādējādi diskreditējot sevi galīgi un kļūstot par "barību" pārējiem politiskajiem spēkiem, kuri atbalstīja šādu komisijas vadību".

Zariņam arī šķiet nepieņemami, ka komisijas sastāvā ir locekļi, kuriem esot acīmredzams interešu konflikts.

"Ja jau tiešām "Jaunā Vienotība" uz komisiju virzīja bijušo ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, rūpējoties par komisijas kompetenci, nevis lai piesegtu pašas sastrādāto, tad kāpēc komisijas vadītāju tā izvēlējās, ignorējot šo kompetences kritēriju?"

retoriski vaicā Zariņš.

KONTEKSTS:

Saeima maija beigās atbalstīja opozīcijas deputātu iesniegtu pieprasījumu un izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kam pusgada laikā būs jāizvērtē OIK ieviešana un dažādi ar tās piemērošanu saistīti jautājumi.

Komisijai būs jāvērtē, piemēram, tas, vai, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, ir vērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī dažādi amatpersonu lēmumi. Komisijas uzdevumi detalizēti izklāstīti uz teju desmit lappusēm. 

Opozīcijas deputāts Zariņš vienmēr bijis aktīvs diskusijās par OIK. Viņa partija parlamentā iesniegusi pieprasījumus gan bijušajam, gan esošajam ekonomikas ministram, aicinot skaidrot situāciju ar OIK atcelšanu, aicinot arī meklēt vainīgos. 

Janvāra pirmajā pusē, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, Zaļo un Zemnieku savienība, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Uzdevumu par jomu atbildīgajai ministrijai Saeimas sēdē atbalstīja 86 deputāti.

Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK līdz 31. martam, un EM strādās pie alternatīvām.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV" ) gan apgalvoja, ka pēc valdības lēmuma nevirzīt tālāk obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā EM strādā pie vairākiem scenārijiem, kuru galvenais mērķis ir samazināt elektrības rēķinus, un to var izdarīt šogad. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti