Kā liecina Latvijas Radio aprēķini, konsolidācija būs nepieciešama vairāk nekā 100 miljonus eiro apmērā.
„Tas [būs jādara], neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, mums jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem,” norādīja Sakss.
Šādā situācijā FM izbrīna Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016.gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP.
FM pārstāvis gan atzīst, ka no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties – tie varētu būt 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015.gada jaunajām politikas prioritātēm jeb 0,2% no IKP. Kopā ar Labklājības ministrijas grozījumiem pensiju likumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP.
Sakss ar vienkāršotiem aprēķiniem skaidro, ka konsolidāciju var veikt gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt. Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai ministrijai būtu jāsamazina izdevumi par 5%.
Otrs konsolidācijas variants ir palielināt ieņēmumus. Ir tikai trīs nodokļi, kuriem ir būtiska fiskālā ietekme – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (5,5% no IKP), pievienotās vērtības nodoklis (7,7% no IKP) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (8,0% no IKP).
„Varētu atteikties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas par vienu procentpunktu. Ieņēmumi tādā gadījumā pieaugtu par 0,2% no IKP, bet uz konsolidāciju efekts būtu tikai 0,04% no IKP. Tas tāpēc, ka tikai 20% no IIN tiek novirzīti valsts budžetā. 80% nonāk pašvaldību budžetos. Nav pamata domāt, ka pašvaldības šos papildu ieņēmumus uzkrās. Visticamāk, tās attiecīgi palielinās izdevumus, līdz ar to efekts uz deficītu būs neitrāls,” skaidro Sakss, gan norādot, ka situāciju varētu labot, attiecīgi mainot IIN proporciju starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, ar ko varētu nebūt mierā pašvaldības. Šādā situācijā konsolidācijas efekts būtu 0,2%.
Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana pēc būtības nerisina problēmu, jo šos līdzekļus nevar izmantot valsts pamatbudžeta izdevumu segšanai, norāda FM pārstāvis. Turklāt jau pašlaik sociālās apdrošināšanas budžetā 2016.gadā tiek prognozēts 0,4% no IKP pārpalikums, bet valsts pamatbudžetā 2% no IKP deficīts. Vēl lielāka pārpalikuma veidošana, attiecīgi pieļaujot lielāku valsts pamatbudžeta deficītu radītu ilgtermiņa problēmas, jo sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikums tikai pastiprinātu spiedienu palielināt šī budžeta izdevumus.
Vistiešāko efektu uz valsts pamatbudžeta deficīta samazināšanu dotu izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī. PVN palielināšana par 1% dotu konsolidācijas efektu 0,3% no IKP.
Ēnu ekonomikas apkarošanas efektam uz ieņēmumu palielināšanu ir noteiktas robežas un tās jau lielā mērā esot sasniegtas 2015.gada budžeta izstrādē.
Jau pagājušajā nedēļā Fiskālās disciplīnas padome nāca klajā ar paziņojumu, ka nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.
Iepriekš Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais intervijā portālam lsm.lv bīdināja, ka izvairīties no nodokļu palielināšanas, izdevumu mazināšanas vai pat abiem šiem faktoriem būs ļoti grūti, turklāt jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumu mērāmi simtos miljonos. Platais arī norādīja, ka valdība jau ilgāku laiku atliek nepatīkamus lēmumus, piemēram, vēlmi, lai nodokļu ieņēmumi valsts budžetā būtu apmēram viena trešdaļa no IKP.
Aprīļa vidū Fiskālās disciplīnas padome, paužot viedokli par Latvijas stabilitātes programmu 2015.-2018.gadam, no vienas puses, atzina, ka ekonomika ir attīstījusies līdzsvaroti bez būtiskas novirzes no prognozētā ekonomikas pieauguma apjoma. Taču piekrīt, ka IKP prognoze bija jāsamazina, kā to jau bija izdarījusi Finanšu ministrija.
Tomēr, no otras puses, padome apšaubīja valdības ieceri kā vienreizēju pasākumu nozīmēt izdevumu palielināšanu aizsardzībai. Pēc padomes ieskatiem, šādi izdevumi ir jāuzskata par daudzkārtējiem, tādējādi tiem ir cita ietekme uz fiskālo bilanci. Visbeidzot, arī gaidas pēc papildus finansējuma dažādām valdības prioritātēm ir pārmērīgas. Proti, ministriju finanšu prasības ir neatbilstošas ieņēmumiem, ko valsts gūst.
Arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijai tuvākajos gados būs jācīnās par to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus un norādījis, ka aizsardzības budžeta palielināšana prasīs palielināt nodokļus.
