Viņš uzsvēra, ka atbilstoši iestāšanās līgumam NATO Latvijai ir jāvelta aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). No vienas puses, finansējums aizsardzībai ik gadu aug, un tas ir pozitīvi. No otras puses, finansējuma palielināšana varētu prasīt nodokļu palielināšanu vai ietaupīšanu citās nozarēs. „Tā ir valsts pastāvēšana (..),” pamatoja Vilks. „Ja tavai valstij blakus ir karastāvoklis, tad ir jādomā, kā izturēt šīs lietas. (..) Es domāju, ka neviens neies konfliktēt ar NATO, taču provokācijas būs visu laiku,” viņš piebilda.
Tāpat viņš mudināja Latviju arī citādi stiprināt savas aizsardzības spējas. „Militārā apmācība ir jāiziet. Tā ir jāliek skolās un augstskolās,” teica Vilks, piebilzdams, ka Latvija nedrīkst kļūt par starptautisku apsmieklu laikā, kad Lietuva atjauno obligāto militāro dienestu, savukārt Igaunija jau sasniegusi 2% aizsardzībai valsts budžetā no IKP.
Ziņots, ka bažas par Baltijas valstu drošību sākās pērn, kad Krievija anektēja Ukrainas sastāvā esošo Krimu un pēcāk tās atbalstītie kaujinieki iebruka Austrumukrainā. NATO un Ukraina gan norāda, ka karā devušies arī Krievijas regulārās armijas karavīri, savukārt Krievija jelkādu iesaisti karā noliedz.
Tikmēr Baltijā līdz ar karu Ukrainā pastiprināta NATO spēku klātbūtne.
