Tiesa, pati rūpnīca pilnībā aizvien nav sākusi darbu. Sesks skaidroja, ka ir pietiekami daudz mehānismu, kas pamazām jāiekustina darbā, jo ierīces ir bijušas dīkstāvē.
Toties Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas nodaļas vadītāja Dace Baumane pauda, ka teorētiski darbu uzņēmumā var atgūt visi 1500 iepriekš atlaistie darbinieki. Tiesa, no tiem jau tagad 700 ir atraduši darbu citur un ir skaidrs, ka daļa „Liepājas metalurgā” vairs nestrādās. Turklāt 415 cilvēki aizvien ir bez darba.
Kopumā bezdarba līmenis Liepājā aizvien ir augsts – 12,9%, pauda Baumane.
Jau vēstīts, ka janvāra vidū Liepājā “Liepājas metalurga” (LM) maksātnespējas administrators Haralds Velmers nodeva uzņēmuma “atslēgas” jaundibinātā uzņēmuma “KVV Liepājas Metalurgs” valdes loceklim Igoram Kovaļenko.
Ziņas par LM finanšu problēmām publiski nāca klajā 2013.gada janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
2013.gada jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
2013.gada novembrī tiesā tika iesniegta pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
Par jauno uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas “KVV Group”, kas ir viena no lielākajām Ukrainas metalurģijas grupām, nodarbina vairāk nekā 2000 cilvēku un tās galvenie darbības virzieni ir metāllūžņu pārstrāde, būvniecība un metalurģija.
