Kā aģentūrai LETA atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izpilddirektors Guntis Vilnītis, zemniekiem nav saprotams, kāpēc grozījumi likumā ir jāpieņem budžeta paketē, nevis vispārējā kārtībā trīs lasījumos Saeimā, ja OIK maksājumu piemērošana notiks no 2018.gada.
"Šī sasteigtā rīcība rada bažas par paslēptām zemūdens klintīm, kas, novēloti glābjot lielos, jaudīgos patērētājus, piemēram, "Cemex", "Latvijas Finieris", atsevišķus lielveikalus, turpmāk radīs neadekvātu, Eiropā nekonkurētspējīgu galīgo cenu elektroenerģijai mazajiem un vidējiem ražotājiem laukos," sacīja Vilnītis.
"Izskatot grozījumus vispārīgā kārtībā, mums vēl būtu iespējas ar argumentiem pierādīt atsevišķu normu destruktīvu iznākumu mazo un vidējo uzņēmumu sektorā.
Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka, "remontējot" grozījumus ar Ministru kabineta noteikumiem, rezultāts tik un tā būs samocīts," piebilda LOSP pārstāvis.
Kā LETA jau rakstīja, koalīcijas partneri panākuši vienošanos, ka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, varētu stāties spēkā 2018.gadā, nevis 2017.gadā, kā plānots iepriekš.
Tikmēr EM norādījusi, ka līdz ar elektroenerģijas OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 - saruks.
Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu - fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.
