Otrdien situāciju analizēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kur uzrauga pārstāvji atzina - nerezidentu jeb ārvalstu klientu apkalpojošo banku tālākās darbības liktenis būs atkarīgs no tā, vai FKTK viņu plānus atbalstīs.
"Šobrīd notiek ļoti aktīva šo biznesa plānu izskatīšana, ļoti rūpīga izskatīšana, un līdz šī gada beigām vai novembra beigām katras bankas biznesa plāns tiks izvērtēts, būs tikšanās ar banku vadību, lai spriestu, cik šie biznesa plāni ir spējīgi. Šobrīd ir pāragri runāt par to, kādas bankām varētu būt sekas, bet šeit ir vairākas iespējas - vai nu banka maina biznesa modeli un atrod tādu pakalpojumu modeli, kurš ir dzīvotspējīgs, pārtop par finanšu pakalpojuma sniedzēju, un tad nebūs vajadzīga banku licence, vai, kā minēju, var meklēt stratēģisko investoru, un tad mūsu tirgū paliks banka, bet būs citi akcionāri," skaidroja FKTK Statistikas un analīzes daļas vadītāja Irina Ivanova.
Ārvalstu klientu apkalpošana līdz šim bijusi 11 banku biznesa pamatmodelis, un tās visas komisijai iesniegušas savus biznesa plānus.
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, kuru vēlāk atbalstīja arī banku uzraugs.
Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. LSM iepriekš publicēja apkopojumu, kuras Latvijas bankas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.
Pēc “ABLV” problēmām Saeima aprīlī noteica aizliegumu Latvijā reģistrētām bankām sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. Iepriekš Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt arī FKTK darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.
Savukārt augusta sākumā publiskotie dati liecina, ka čaulas kompāniju noguldījumu īpatsvars Latvijas komercbankās sarucis līdz 0,03% no kopējiem noguldījumiem un bankas pārtraukušas sadarbību ar aptuveni 9000 čaulas kompānijām. No Latvijas bankām aizplūduši aptuveni 1,5 miljardi eiro, savukārt kontos patlaban iesaldēti aptuveni 4,5 miljoni eiro.
