LIAA: Ķīna vīrusa «Covid-19» dēļ «uzlikusi pauzi praktiski visam»; ietekme uz Latvijas eksportu - neskaidra

Analītiķi sagaida, ka Ķīnas ekonomika koronavīrusa ietekmē pirmajā ceturksnī varētu augt par 2% lēnāk, nekā bija prognozēts iepriekš – proti, 6% vietā ap 4%. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka Latvijas ekonomiku tas, iespējams, sabremzēs par 0,2 līdz 0,3%.

Pagaidām pārragri porgnozēt vai un kā koronavīrusa izplatība ietekmēs Latvijas eksportu uz ĶīnuLinda Zalāne

    Tirdzniecība ar Ķīnu

    Laika periodā no 2015.g. līdz 2019.g. Ķīnas īpatsvars Latvijas preču ārējās tirdzniecības eksportā ik gadu sastāda vidēji 1.2% , savukārt importa īpatsvars veido vidēji 3.2%. Pēdējo piecu gadu griezumā (2015.g. – 2019.g.) eksports uz Ķīnu vidēji ik gadu pieaug, lielākais pieaugums vērojams 2017. gadā  par 22.3 milj. eiro jeb 18.6%. Arī importā šajā laika periodā ik gadu vērojams pieaugums, vienīgais samazinājums par 13.4 milj. eiro jeb 3.2% bija 2016. gadā, savukārt lielākais pieaugums 2015. gadā par  62.7 milj. eiro jeb 17.8%.

    2019. gadā salīdzinot ar 2018. gadu Latvijas – Ķīnas kopējā tirdzniecība palielinājās par 2.9%, tajā skaitā eksporta apjoms uz Ķīnu samazinājās par 1.2 milj. eiro jeb 0.8%, bet importa apjoms pieauga par 20 milj. eiro jeb 4.1%.

    Pēc apgrozījuma 2019. gadā Ķīna ierindojās 2. vietā starp Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem no trešajām valstīm (valstīm ārpus ES), savukārt starp Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem kopumā – 12. vietā.

    2019.gadā Ķīna ieņēma 5. vietu starp Latvijas eksporta partneriem uz trešajām valstīm un 18. vietu starp Latvijas eksporta partneriem kopumā. Savukārt Importā 3. vietu starp Latvijas partneriem no trešajām valstīm un 11. vietu starp Latvijas partneriem kopumā.

    Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Ķīnā Agnese Stūrmane norāda, ka pēdējos gados bijis eksporta pieaugums uz Ķīnu. "Protams, mums ir daudz tuvāki tirgi, kuros ir daudz garāka pieredze eksportā, kur nav valodas barjeras un ir vieglāk eksportēt, piemēram, Eiropas Savienība. Tomēr pēdējos gados mēs varam redzēt, ka ir bijis eksporta pieaugums uz Ķīnu. Īpaši kopš mēs esam "Viena josla, viens ceļš" (Belt and Road Initiative). Ja mēs salīdzinām 2018. un 2019. gadu, tad pēc šī brīža statistikas izskatās, ka eksporta apjoms bijis līdzīgs. Bet, ja salīdzina 2017. un 2018. gadu, tad bija aptuveni 11% pieaugums," skaidro Stūrmane.

    Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvis Intars Abražuns uzsver, ka Latvijas eksporta un importa jomā pēdējos piecos gados Ķīnas tirgus nav piedzīvojis izrāvienu. "Vidēji tā veido 2,3% no kopējā apgrozījuma. Pēc eksporta datiem Ķīna 2019. gadā ieņēma 5. vietu starp Latvijas eksporta partneriem uz trešajām valstīm. Un kopumā tā ir 18. vietā, ja skatāmies no visām eksporta valstīm. Savukārt importā Ķīnas nozīme ir daudz lielāka. Šeit jau Ķīna ir 3. vietā, ja skatāmies no trešajām valstīm, un kopumā tā ir 11. vietā," uzsver Abražuns.

    Patlaban veiksmīgākais eksporta produkts uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi – 52% no visa eksporta apjoma. "Ķīnā kokmateriālu ļoti trūkst. Viņi nedrīkst cirst kokus. Praktiski visu šo industriju viņi importē. Un tur arī Latvija var sniegt savu pienesumu. Minerālie produkti iet labi, runājam par kūdru – aptuveni 13%. Mašīnas, mehāniskās iekārtas. Interesanti, ka nākamā procentuālā daļa ir saldēti produkti, tieši saldētas mellenes. Aptuveni 8% no mūsu eksporta uz Ķīnu ir tieši saldētas mellenes," akcentē Stūrmane.

    Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Ķīnā Agnese Stūrmane

    Latvijas uzņēmumu eksports uz Ķīnu

    Uzņēmumu līmenī laika periodā no 2015. gada līdz 2019. gadam ik gadu vidēji 244 uzņēmumi eksportē preces uz Ķīnu, savukārt importē vidēji 2831 uzņēmums. Šajā periodā eksportā ik gadu vērojamas neliels uzņēmumu skaita pieaugums, importā uzņēmumu skaita pieaugums ir ievērojamāks, katru gadu uzņēmumu skaits palielinās vidēji par 110 uzņēmumiem . 2019.gadā preces uz Ķīnu eksportēja 245 uzņēmumi un importēja 3064 uzņēmumi.

    Lielākais īpatsvars Latvijas preču eksportā uz Ķīnu 2019. gadā bija kokam un tā izstrādājumiem, tas sastādīja 52% (galvenokārt apaļkoki un zāģmateriāli) no kopējā preču eksporta uz Ķīnu, tam sekoja minerālprodukti 13.1%, mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 10.1%, augu valsts produkti 7.6%.

    Savukārt importā no Ķīnas galvenokārt tika ievesti mehānismi un mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 52.2% (iekārtas balss, attēlu vai citu datu uztveršanai, konversijai un pārraidei; mobilie telefoni) dažādi gatavie izstrādājumi 9.6%, plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā izstrādājumi 7.7%.

    Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka Ķīna nav Latvijai nozīmīgs eksporta tirgus. "Galvenie tirdzniecības partneri ir Lietuva, Igaunija, mūsu reģiona Eiropas valstis, kā arī Krievija, jo Ķīna ir gan tālu (ģeogrāfiski), gan arī pietiekami sarežģīts tirgus, un atsevišķās jomās, piemēram, ražošanā, mēs esam drīzāk konkurenti. Mēs sacenšamies izmaksu ziņā, lai strādātu uz Eiropas tirgu," norāda Āboliņš.

    Mēs Ķīnas ietekmi vairāk jūtam caur saviem tirdzniecības partneriem, it īpaši Vāciju, kam Ķīna ir ļoti nozīmīgs tirgus. Jau šobrīd redzam, ka no vīrusa izplatības Ķīnā ir ietekme uz Vācijas autobūves industriju. "Tiešā veidā autobūves industrija mūs neskar, bet, ja Vācijas ekonomika bremzējas, tad to jūtam arī mēs," saka ekonomists.

    Āboliņš arī teic, ka pagaidām ir pāragri izteikt konkrētas prognozes, cik lielu ietekmi koronavīruss veidos pasaules ekonomikā. Savukārt Stūrmane atzīst, ka ietekme jau ir jūtama pašā Ķīnā un tās ekonomikas sabremzēšanās, visticamāk, ietekmēs arī citas pasaules valstis.

    "Ir skaidrs, ka Ķīna šobrīd ir uzlikusi pauzi praktiski visam. Mani vairāk satrauc, kā tas globāli ietekmēs ekonomiku, jo pirmā industrija, kas cietīs, būs tūrisms, jo, kā vīrusa epidēmija sākās, Ķīna aizliedza visām tūrisma grupām doties ceļojumos – uz Ķīnu un no Ķīnas. Tas ļoti ietekmē viesnīcas, restorānus, masāžas vietas, visas izklaides vietas," tā Stūrmane.

    Ekonomists Āboliņš uzsver, ka ietekme pagaidām netiek prognozēta liela, bet ir vēl ļoti daudz nezināmo faktoru, kā situācija attīstīsies.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti