Latvijas kopbudžetā pusgadā pārpalikums teju pusmiljarda eiro apmērā

Latvijas kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 miljonu eiro apmērā, kas par 247 miljoniem eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrijā (FM).

Pašvaldību budžetā pārpalikuma apmērs bija par 43,1 miljoniem eiro mazāks nekā pērn pirmajā pusgadā. Pašvaldību līmenī arvien pieaug izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu īstenošanai, kas arī lielā mērā ietekmē straujāku izdevumu kāpumu, kamēr ieņēmumu kāpums, ņemot vērā lielo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu īpatsvaru, ir mērens.

FM sagaida, ka gada nogalē kopbudžeta izdevumi pieaugs straujāk un veidosies finansiālais deficīts.

To lielā mērā ietekmēs arī bāzes efekts uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem, kas šā gada otrajā pusgadā līdz ar UIN avansa maksājumu atcelšanu būs nozīmīgs.

Atbilstoši FM aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas prognozēts 271,8 miljoni eiro jeb 0,9% no iekšzemes kopprodukta.

Kopbudžeta ieņēmumi par 12,2% lielāki

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5, 411 miljardus eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 miljoniem eiro jeb 12,2%. Lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 miljoniem eiro jeb 9,7% augstāki nekā attiecīgajā periodā pērn.

FM izceļ UIN ieņēmumu kāpumu par 53,2 miljoniem eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās.

Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 miljoniem eiro jeb 14,4%. Savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 miljonu eiro jeb 12,5% un 95,9 miljonu eiro jeb 9,4% kāpums.

IIN ieņēmumi, ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 miljoniem eiro jeb 0,6%.

Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar šā gada 1.janvāri, skaidro FM.

Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka nekā pērn attiecīgajā periodā. Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks nekā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

FM norāda, ka ievērojams palielinājums vērojams arī ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) un ne-nodokļiem. ĀFP ieņēmumu kāpumu sekmē aktīvāka ES fondu projektu īstenošana.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu periodu, ieņēmumi no ĀFP kopbudžetā palielinājās par 109,5 miljoniem eiro jeb 23,2%.

Savukārt ne-nodokļu ieņēmumi palielinājās par 98,5 miljoniem eiro jeb 29,3%. Šo ieņēmumu kāpums skaidrojams ar AS “Latvenergo” iemaksāto dividenžu apmēru par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu. Tāpat pamatbudžetā saņemts vienreizējs maksājums – papildemisijas prēmija 22,4 miljonu eiro apmērā. 

Nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts

Nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā bija atbilstoši plānam, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem.

UIN ieņēmumi bija 58,4 miljoni eiro jeb 26,4% virs plānotā, savukārt PVN ieņēmumi un IIN ieņēmumi bija attiecīgi 38,8 miljoni eiro jeb 3,4% un 24 miljoni eiro jeb 2,9% zem plānotā līmeņa.

PVN plāna neizpilde skaidrojama ar standarta likmes apliekamo darījumu vērtības samazināšanos, ko galvenokārt ietekmē PVN samazinātās likmes ieviešana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem un darījumu pieaugums, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs.

Savukārt IIN plāna neizpilde joprojām saistīta ar uz doto brīdi mazākiem IIN ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, nekā iepriekš tika plānots.

Tikmēr sociālās apdrošināšanas iemaksu un akcīzes nodokļa ieņēmumi pirmajā pusgadā bija atbilstoši plānotajam. 

Tēriņi pieaug mazāk nekā ieņēmumi

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4,933 miljardi eiro, un tie pieauguši mazākā mērā nekā ieņēmumi, palielinoties attiecīgi par 341,8 miljoniem eiro jeb 7,4%.

FM atzīmē, ka būtisks kāpums vērojams kapitālajiem izdevumiem, tiem palielinoties par 64 miljoniem eiro jeb 23,8%. Pamatā tas skaidrojams ar pieaugumu ES fondu izdevumiem, īpaši pašvaldību līmenī. Savukārt subsīdijas un dotācijas palielinājušās par 90,1 miljonu eiro jeb 10,6%, ko arī ietekmē aktīva ES fondu projektu īstenošana, kā arī subsīdiju palielinājums veselības nozarē, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai.

Izdevumu kāpums Nacionālajos bruņotajos spēkos noteica preču un pakalpojumu izdevumu palielinājumu. Kopumā preču un pakalpojumu izdevumi pirmajā pusgadā palielinājušies par 58,8 miljoniem eiro jeb 9,6%, un aptuveni 20 miljonus eiro no pieauguma veido izdevumu kāpums jau pieminētajām aizsardzības funkcijām. Savukārt līdz ar minimālās algas celšanu un vidējās algas kāpumu 

par attiecīgi 71,5 miljoniem eiro jeb 6,5% un 70,6 miljoniem eiro jeb 5% kopbudžetā palielinājušies izdevumi atlīdzībai un sociālajai palīdzībai, tostarp pensijām.

Arī speciālajā budžetā pārpalikums

Pirmajā pusgadā kopbudžetā par 20,9 miljoniem eiro jeb 10,3% samazinājušies procentu izdevumi valsts un pašvaldību parāda apkalpošanai. To sekmēja kā izdevīgas procentu likmes, tā arī veiksmīga Valsts kases darbība valsts parāda pārfinansēšanā, norāda FM.

Pirmajā pusgadā pārpalikums palielinājies valsts budžeta līmenī (par 290,1 miljoniem eiro) gan valsts pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā. To noteica augstais ieņēmumu līmenis valsts pamatbudžetā, ņemot vērā ĀFP un ne-nodokļu ieņēmumu kāpumu, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu viena procentpunkta apmērā ieskaitīšana pamatbudžetā.

Ievērojams pārpalikuma apjoms veidojas arī valsts speciālajā budžetā (54,7 miljoni eiro), kamēr pērn pirmajā pusgadā speciālajā budžetā bija vērojams deficīts - 12,7 miljoni eiro.

Speciālā budžeta ieņēmumi kāpuši par 10%, savukārt izdevumiem vērojams 4,3% palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada pirmā pusgada apmēru. Salīdzinoši mērenais izdevumu kāpums skaidrojams ar mazāku pensiju saņēmēju skaitu - tas, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, šā gada maijā samazinājies par 1,1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Neskatoties uz notikumiem finanšu sektorā, kad pēc ierobežojumiem banku darbībā ar čaulas kompānijām un nerezidentu noguldījumu sarukšanas par aptuveni 0,5 tūkstošiem sarucis arī banku sektora darbinieku skaits, zemāki nekā pērn tāpat bijuši izdevumi bezdarbnieku pabalstiem - tie pirmajā pusgadā samazinājušies par 1,4%.

Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem reģistrēto bezdarbnieku skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar 2017.gada jūnija beigām, samazinājies par 7589 personām jeb 11,4%. Līdz šim veiktās darbinieku skaita samazināšanas turpmākajos mēnešos iespaidos arī izdevumu apjomu bezdarbnieku pabalstiem, tomēr FM prognozē, ka to kāpums būs mērens un kopējais izdevumu apjoms nepārsniegs budžetā 2018.gadam plānoto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti