Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 52,6 miljoniem eiro jeb 4,2%, sasniedzot 1,297 miljardus eiro. Savukārt kopējie pašvaldību izdevumi pirmajā pusgadā pieauguši par 95,7 miljoniem eiro jeb 8,4%, sasniedzot 1,239 miljardus eiro.
Šogad pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā bija vērojams 57,8 miljonu eiro pārpalikums. Tas ir par 43,1 miljonu eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar intensīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanu pašvaldībās.
Pašvaldību ieņēmumi mazāki par plānotajiem
Pašvaldību nodokļu ieņēmumi šajā periodā auguši par astoņiem miljoniem eiro jeb 1%. Lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), kas vēsturiski veido gandrīz 99% no pašvaldību nodokļu ieņēmumiem.
IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā auguši par 7,1 miljoniem eiro jeb 1,1%. Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājušies par 1,3 miljoniem eiro jeb 0,9%.
FM norāda, ka NIN izpildi ietekmēja vairāki faktori, tajā skaitā nodokļu reforma, kas stājās spēkā ar šā gada 1.janvāri. Nodokļu reformas rezultātā veiktas vairākas izmaiņas, kas būtiski ietekmē IIN ieņēmumus, kā, piemēram, paaugstinātā minimālā alga no 380 eiro līdz 430 eiro, ieviests progresīvs IIN, paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām un paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem.
Nodokļu reformas ietekmes uz pašvaldību budžetiem kompensēšanai pašvaldībām 2018. gada pirmajā pusgadā paredzēta speciāla dotācija - 10,9 miljoni eiro, kuras apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai.
IIN ieņēmumus būtiski ietekmēja arī IIN atmaksas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šā gada pirmajā pusgadā veiktas atmaksas 110,9 miljonu eiro apmērā. Tas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 40,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
FM atzīmē, ka pirmajā pusgadā netika sasniegta valsts budžeta likumā noteiktā IIN prognoze pašvaldībām, līdz ar to pašvaldībām no valsts pamatbudžeta kompensēti 7,8 miljoni eiro, lai sasniegtu valsts budžeta likumā noteikto IIN ieņēmumu līmeni.
NĪN ieņēmumi pirmajā pusgadā samazinājušies pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā. Pēc FM teiktā, samazinājums 1,3 miljonu eiro apmērā daļēji skaidrojams ar Valsts zemes dienesta lēmumu par 30% samazināt kadastrālo vērtību zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis.
Šā gada pirmajā pusgadā būtiski pieaudzis valsts transfertu apjoms, kas palielinājies par 46,6 miljoniem eiro jeb 12,6% un sasniedzis 415,6 miljonus eiro. Par 48,1 miljonu eiro pieauguši valsts transferti ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
Nenodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā samazinājušies par 4,2 miljoniem eiro jeb 13% un veidoja 27,9 miljonus eiro. Samazinājums ir saistīts ar zemes pārdošanu 2017. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem uzrādīja pieaugumu 2,9 miljonu eiro apmērā jeb 4,4%, sasniedzot 67,4 miljonus eiro.
Teju trīs reizes pieaug tēriņi ES fondu projektiem
Kopējie pašvaldību izdevumi pirmajā pusgadā pieauguši par 95,7 miljoniem eiro jeb 8,4% un sasniedza 1,239 miljardus eiro. Izdevumi pieaugumu temps ir lēnāks nekā 2017.gada pirmajā pusgadā, kad tas bija 14%. Taču augsto pieauguma tempu 2017.gadā nodrošināja zemā izdevumu bāze 2016.gadā, it sevišķi zemi bija ES fondu izdevumi 2016.gadā, norāda FM.
Savukārt šā gada pirmajā pusē kopējie ES fondu projektu izdevumi uzrādīja 47,5 miljonu eiro pieaugumu jeb palielinājās vairāk nekā 2,7 reizes, sasniedzot 75,4 miljonus eiro.
Tieši pateicoties aktīvai ES fondu projektu īstenošanai, pieauguši arī kapitālie izdevumi, kas palielinājās par 46,4 miljoniem eiro jeb 32,7%, sasniedzot 188,5 miljonus eiro. Lielāko kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi kapitālajam remontam un rekonstrukcijai, kas pieauga par 29,2 miljoniem eiro.
Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauguši par 49,2 miljoniem eiro jeb 4,9%, sasniedzot 1,05 miljardus eiro.
Lielāko uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 34,5 miljoniem eiro jeb 6,1% un 12,3 miljoniem eiro jeb 4,5%.
Pieaugums izdevumiem atalgojumam pamatā saistīts ar minimālās darba algas paaugstināšanu ar šā gada 1.janvāri.
