Panorāma

Darbs cilvēkiem ar invaliditāti

Panorāma

Zolitūdes lietā joprojām pratina ekspertu A.Ūdri

Latvijas darba devēji nespēj pievilināt vietējos darba meklētājus

Latvijas darba devēji nespēj pievilināt vietējos darba meklētājus

Tūkstošiem bezdarbnieku un tūkstošiem vakanču. Tāda ir realitāte Latvijas darba tirgū. Vietējie uzņēmēji pēdējā laikā arvien vairāk sūdzas par darbaspēka trūkumu, un arī valdības darba kārtībā ir lemšana par atvieglotiem nosacījumiem ārvalstu darbaspēka piesaistei Latvijā. Tikmēr Latvijā darbiniekus meklē citu Eiropas valstu kompānijas.

Jēkabpils Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles zāle, kurā Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīvs meklē darbiniekus, ir stāvgrūdām pilna.

“Mēnesī, ja jums ir alga 1850, tad uz rokas ir apmēram 1600 eiro,” stāsta “CMP Mushroom” pārstāve Daiga Leite.

Tieši lielāka alga visvairāk vilina cilvēkus.

“Darbā it kā vakances ir, bet ir tādas, kur neko nemaksā, tikpat kā neko, vai skatās vecuma ierobežojumu. Man saka - pārzvanīs, pārzvanīs, bet nezvana…” nosaka Jānis Paeglis.

“Es darbu varu atrast vienkārši, man uz Jēkabpili jābrauc 40 kilometri no pagasta, un man tas nav izdevīgi. [..] Es ārzemēs esmu strādājis un, ja nedzer, nopelnīt var. Un Jēkabpilī ģimeni uzturēt ir grūti,” stāsta cits darba meklētājs Jānis.

Pēc sanāksmes savus dokumentus darbam iesnieguši 45 interesenti. Darba devēji gan kritizē Jēkabpils Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) par tikšanās organizēšanu, bet aģentūrā plāta rokas – rīkot šādus pasākumus prasa likums.

“Es būtu priecīga, ja tas būtu vietējais darba devējs,” par tikšanos saka NVA Jēkabpils filiāles vadītāja Svetlana Zujeva.

Tikmēr darba devējiem strādnieku trūkst ne tikai Jēkabpilī, bet arī Rīgā, kur algas ir lielākas.

Zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” cehos šobrīd strādā 240 cilvēku. Vidējā alga, piemēram, strādājot pie līnijas, svārstās no 400 līdz pat 900 eiro mēnesī jau pēc nodokļu nomaksas. Neraugoties uz to, uzņēmumam šobrīd pietrūkst aptuveni 40 darbinieku. Drīzumā iecerēts izveidot arī jaunas ražošanas līnijas, kam papildus būs vajadzīgi vēl 30 darbinieki. Vai tos izdosies atrast Latvijā – nav zināms.

Uzņēmuma vadītājam Andrim Bitem par to ir savs uzskats.

“No mana viedokļa Latvijā nav bezdarba. Tas, ka ir oficiāls skaitlis par 6% vai 7% bezdarbnieku, tas ir sabiedrības slānis, kas - es nesaku visi, bet lielākā daļa - nav motivēti strādāt,” uzskata Bite.

Jau šobrīd pārtikas ražotāji viens no otra sāk pārvilināt strādniekus, piedāvājot lielākas algas, kas sadārdzina ražojumu pašizmaksu. Izeju redz darbaspēka importā, taču tam nav politiskā atbalsta. Tikmēr aiz salīdzinoši zemā bezdarba rādītāja, kas ir 6,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bez darba ir apmēram 61 000 cilvēku. Viena no iespējām, kā šo resursu izmantot, ir ātrā darbinieku pārkvalifikācija.

NVA Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane saka, ka “NVA strādā uz īstermiņa risinājumiem, var pārkvalificēties, [..] šogad mums ir 10 tūkstoši ieguvuši profesiju, un darbā iekārtošanās procents sešu mēnešu laikā pēc apmācību pabeigšanas ir virs 40%, kas kopumā nav slikts rādītājs”. 

Viena no šādām vietām ir Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, kur iespējams apgūt konditora profesiju. Solvita, kas apguva šo profesiju, jau noskatīja darba vietu, kurā pagaidām izies praksi, bet “doma ir arī tur palikt strādāt”.

Tikmēr Viktorijai un Ilzei ir plāns par mājražošanas uzsākšanu – no iepriekšējā darba aizgājušas apzināti.

“Es ļoti labi saprotu, ka es labāk varu nopelnīt, strādājot algotu darbu, jo, veidojot kaut ko jaunu, ir liels risks. Bet tas jau neliedz mēģināt, un tas ir mans sapnis”,” stāsta Ilze.

“Es pati strādāju, pati rēķinu, un pati varu to laiku ieplānot un nebūt atkarīga no citiem,” savu motivāciju atklāj Viktorija.

Pēc tehnikuma apkopotās informācijas - pēc kursiem darbu atrodot aptuveni 75% absolventu.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā NVA rīkotos kursus kritizē, jo dažkārt šādi tiek gatavoti speciālisti darbam ārvalstīs.

“Šeit arī būtu ļoti vērtīgi redzēt rezultātus – cik procenti no cilvēkiem, kuri izmācās šajos kursos, reāli paliek Latvijā. Ja cilvēks par valsts budžeta līdzekļiem ir izmācījies arodskolā vai augstskolā un šajos kursos izmācās norvēģu vai dāņu valodu un aizbrauc, tad ideālā versijā ir tā, ka cilvēks piemācās kaut ko klāt un atrod par labāku algu tepat darbu Latvijā,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vienlaikus darba devēji atzīst – aizbraukšana labāka darba meklējumos apstāsies vien tad, kad vidējā neto alga Latvijā sasniegs 1500 eiro. Taču tādā gadījumā šeit jāražo dārgi produkti ar augstu pievienoto vērtību. Pagaidām gan Latvijas uzņēmumi darbaspēka izmantošanas ziņā līdzinās Ķīnai. Vienīgais izņēmums - šeit darbaspēka trūkst un arī izmaksas ir lielākas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt