Traumētā sieviete par lietas virzību neziņā
"Es nezināju, ka zem tās iekārtas ir kaut kāda bīstamība un sitienu saņēmu tieši pa labās rokas pirkstiem un plaukstu. Tāds lūzums man tur ir," ukrainiete Klaudija stāstīja par traumu, kuru pērnā gada nogalē viņa guva uzņēmumā "Tukuma piens". Ražotnē viņa bija nostrādājusi vien pāris nedēļas, līdz tika norīkota darbam ar iekārtu, pie kuras iepriekš nebija strādājusi. Šajā iekārtā viņai bija jālej šokolāde un jāuztur tīra darba vieta, bet zem iekārtas Klaudija pamanīja sakritušus biezpiena sieriņus un tos nolēma izvilkt, kur saņēma sitienu ar presi pa plaukstu.
Tolaik Klaudija nevērsās darba inspekcijā, jo kāda uzņēmuma pārstāve, kura sievieti arī nogādāja slimnīcā, esot aicinājusi neteikt ārstam, ka trauma notika darbā un Klaudija ārstam sacīja, ka nokritusi uz ielas.
Rezultātā viņai noformēja darba nespējas lapu, kura apmaksāta vien 9 dienas un pēcāk, zaudējot ienākumus un arī iespēju turpināt strādāt, Klaudija devās atpakaļ uz Ukrainu.
Klaudija sacīja: "Protams, tajā situācijā visi bija šokā, bet uzreiz man teica, ka jūs taču parakstījāt Darba drošību… Nu, jā, parakstīju, parakstīju, bet par to mašīnu man neviens neko neapmācīja un pat nepateica, kas un kā tur. Jana mani aizveda uz klīniku un teica, – tā kā slimības lapu apmaksās darbs, tad nesakiet, ka tas notika darbā, jo tad būs problēmas, jo es esmu no Ukrainas. Bet viņa nepateica, ka problēmas būs viņiem, nevis man. Taču tad, kad tas viss notika, es vispār neko nesapratu, kur un kā man jāvēršas pēc palīdzības. Juriste pie manis arī bija atbraukusi, tad jau izstāstīja manas tiesības, un es sapratu, protams, ka pēc traumas esmu visu nepareizi darījusi, jo paklausīju Janu no uzņēmuma."
Juridisko palīdzību Klaudija vēlāk saņēma tieši Tukuma atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet viņa jau bija nolēmusi doties uz Ukrainu.
Savukārt februārī, kad raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ziņoja par šo un vēl trīs citiem traumu gadījumiem "Tukuma piena" ražotnē, Valsts darba inspekcija sāka izmeklēt arī Klaudijas lietu. Līdz šim Klaudija vienu reizi sniegusi liecību, bet nekādu ziņu par lietas virzību no inspekcijas nav saņēmusi.
"Kas notiek tālāk ar izmeklēšanu, es nezinu. Esmu Ukrainā, bet gaidu kādu informāciju par to un gribētu zināt, kā virzās tā lieta. Kad atgriezos Ukrainā, man uztaisīja vēl vienu rentgenu un atkal uzlika ģipsi. Mēnesi ar to nostaigāju, bet, kad to ģipsi noņēma, es pirkstus nevarēju vispār salocīt. Tad es par to naudiņu, kas man bija pašai, izgāju desmit dienu rehabilitāciju šeit un tagad cenšos mājās pati tos pirkstus vingrināt. Tagad viņi man saliecas par kādiem 50%," stāstīja Klaudija.
Izmeklēšana turpinās, uzņēmuma vadītājs klusē
Uzņēmuma "Tukuma piens" vadītājs Ints Poškus trešdien konkrēto situāciju nevēlējās komentēt Latvijas Radio ierakstā, bet arī uz e-pastā nosūtītajiem jautājumiem atbildes nesniedza.
Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas pārstāvis Andris Saulītis stāstīja, ka patlaban izmeklēšana vēl turpinās un tiek vērtētas iesaistīto pušu liecības. Ja darbinieki gūst nozīmīgas traumas darba vidē, tad darba devējam par to jāinformē Darba inspekciju, taču inspekcija joprojām nevarot arī komentēt to, vai minētais negadījums uzņēmumā tika slēpts.
Saulītis norādīja: "Pārbaude joprojām turpinās, un es atturēšos sniegt plašāku komentāru, jo nav pieņemts gala lēmums. Šobrīd mums ir zināmi kopumā četri gadījumi uzņēmumā, bet vairāk nav bijis ziņojumu par nelaimes gadījumiem. Mēs esam arī paši bijuši pēc tam šajā uzņēmumā un runājuši ar vadību un darbiniekiem. Instrukcijas ir izstrādātas cilvēkiem saprotamā valodā, un uzņēmums veic pasākumus, lai veiktu apmācības un instruktāžas."
Darba inspekcijas pārstāvis vēl bilda, ka nav novērota arī kāda jauna tendence, ka negadījumos pēdējā laikā biežāk iesaistīti tieši darbinieki no Ukrainas.
Jāveicina gan uzņēmēju, gan darbinieku izpratne
Savukārt organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" interešu aizstāvības speciālists Ingmārs Freimanis stāstīja, ka ukraiņi organizācijā konsultējas arī par netaisnīgam situācijām nodarbinātībā.
"Mums Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem ir bijuši vairāki gadījumi, kad infopunktā ukraiņi jautā – vai ir normāli strādāt 12 stundas dienā, vai ir normāli strādāt 6 dienas nedēļā, vai – ko darīt, ja aizkavē algu, kur vērsties, ja darba devējs nevēlas apmaksāt darba nespējas periodu. Mūsu speciālisti šajos gadījumos, protams, skaidro, ka tas nav normāli un aicina vērsties Valsts darba inspekcijā, bet ne visi to vēlas darīt. Iespējams, ka cilvēki baidās arī zaudēt to darbu, kuru viņi ir šeit atraduši, vai arī netic, ka problēma šādā veidā tiks atrisināta. Un saprotams, ka mums ir arī grūti novērtēt šīs problēmas patiesos apmērus, ja cilvēki nemeklē palīdzību," klāstīja Freimanis.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Lielpēteris vērtēja, ka darba devējiem patlaban nav nekādu šķēršļu darba drošības nodrošināšanā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet izpratne jāveicina gan uzņēmēju, gan darbinieku vidū.
Lielpēteris sacīja: "Tādu būtisku izaicinājumu šajā kontekstā darba devējiem nav, jo tie nav lielā mērā jautājumi, kas saistās ar papildu finanšu slogu vai nepieciešamību veidot kādas jaunas tiesību normas, bet, ja skatāmies uz šo jautājumu arī no darbinieka skatpunkta, tad pavisam noteikti jāpievērš rūpīga uzmanība arī pašam un, ja kaut kas šķiet nepareizi, tad ir jāziņo kolēģiem un darba vadītājam, jo beigu beigās arī darba devējs kādas sīkas nianses par darba organizāciju var nepamanīt un, protams, tajā gadījumā tieši paša darbinieka ieguldījums, ziņojot par šiem novērojumiem, ir tas, kas novērš negatīvās sekas."
Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūrā ārzemniekiem ik nedēļu tiek saņemts ap 100 zvanu, un trešdaļa klientu ir tieši Ukrainas civiliedzīvotāji. Fonda pārstāve Inese Saldābola apstiprināja, ka tiek sniegtas arī juridiskas konsultācijas par nodarbināto tiesību jautājumiem.
Saldābola: "Tas, ko mēs novērojam, ka ir informācijas pieejamība, bet, protams, daudzās situācijās tas ir valodas jautājums, vai iebraucējs šo informāciju var precīzi uztvert un arī saprast, ņemot vērā, no kuras valsts konkrētais iebraucējs ir atbraucis. Piemēram, saistībā ar darba tiesībām cilvēkiem ir ļoti atšķirīga izpratne. Protams, ka darba devēji noteikti var vairāk pie šī strādāt. Ja darba devējs vairāk domās par dažādības un iekļaušanas jautājumiem savā uzņēmumā, tas, protams, mazina strīdus un nesaskaņas, kā arī tādu varas pozīcijas izmantošanu, kuru varbūt nereti novērojam, jo tas ir jautājums, kā darba devējs raugās uz savu darbinieku – vai tas ir kā sabiedrotais ar savām vajadzībām, vai arī tas ir vienkārši kā instruments, un, ja šis man nav gana ērts, tad es meklēju nākamo."
Darba inspekcija lēmumu sola tuvāko nedēļu laikā
Valsts darba inspekcija lēmumu par ukrainietes Klaudijas gūto traumu uzņēmumā "Tukuma piens" pieņemšot tuvāko nedēļu laikā.
Iepriekš izmeklējot vēl citu gadījumu "Tukuma piena" ražotnē, kur rokas pirkstus labajai rokai zaudēja 19 gadus vecais Matīss, Valsts darba inspekcija lēma, ka darbinieks pats rīkojies neuzmanīgi. Tomēr vienlaikus inspekcija atzina, ka ir izdevusi rīkojumu uzņēmumam par darba drošības instrukciju uzlabojumiem, tostarp uzlīmju izvietošanu uz iekārtām, kas brīdina, ka tajās ir asi un rotējoši priekšmeti. Lēmums par minētā jaunieša negadījumu nav pārsūdzēts, un izmeklēšana netiek turpināta. Matīss Latvijas Radio pastāstīja, ka gadījumu vēl izmeklē policija un viņš apsver iespēju vērsties arī tiesā.
