"Šobrīd situācija ir tāda, ka mums vairs nav kur atkāpties. Satiksmes ministrija bija pieprasījusi 70 miljonus eiro papildu naudu, no tiem iedeva tikai 7,7 miljonus eiro. No otras puses, mēs esam ar Latvijas Pašvaldību savienību aptaujājuši visas pašvaldības par reģionālajiem ceļiem un tiem ceļiem, kas šajos neatkarības gados kļuvuši par reģionālajiem ceļiem. Izskatās, ka vajadzētu sakārtot ceļus vairāk nekā 1000 kilometru garumā. Pamatīgi remontēt, atjaunojot pamatkārtu un drenāžas kārtu, lai nodrošinātu līdzsvarotu attīstību visā Latvijā," stāstīja "Latvijas Ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Jautāts, kāda, viņaprāt, ir tiltu situācija, Bērziņš norādīja uz bīstamību:
"Latvijā ir ap 2000 tiltu, 975 ir uz valsts ceļiem, vairāk nekā 1000 uz pašvaldību ceļiem. Tie visi lielākoties ir būvēti 20. gadsimta 60. gados no saliekamajām dzelzsbetona konstrukcijām. Daudzi ir ļoti bīstamā stāvoklī. Uzņēmumam "Latvijas Valsts ceļi" reizi divos gados ir uzdevums monitorēt tiltu stāvokli, bet jāsaka, ka ļoti reti kāds pabāž degunu apakšā. Tas nav tā kā Rīgā, kur cilvēki katru dienu iet garām un var pateikt, kas ir slikti. Reģionos reizi divos gados kāds paskatās, ja negrib mērcēt kājas, paskatās no augšas. No augšas tie tilti izskatās labāk."
Bērziņš uzsvēra, ka pašlaik nozarē ir aptuveni 100 - 120 miljoni eiro, tik, cik pēdējos piecos sešos gados ik gadu nācis no Eiropas fondiem. "Tāda ir bijusi valdības politika - nedot no budžeta naudu un teikt, lai tērējam Eiropas naudu. Tad nu tagad mēs atrodamies pie absolūti sasistas siles," sacīja Bērziņš.
Viņš vairījās prognozēt nākotni, sakot, ka jāskatās, ko teiks biedrības biedri. "Nekāda sajūsma nevienam nav," piebilda Bērziņš.
