Latvijā sarūk reģistrētā bezdarba līmenis un pieaug brīvo vakanču skaits

Latvijā samazinās reģistrētā bezdarba līmenis un pieaug brīvo vakanču skaits. Visvairāk brīvo darba vietu ir būvniecībā, transporta jomā, kā arī vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Tomēr, lai arī darba tirgu ir sašūpojuši Covid-19 ierobežojumi un prasība pēc obligātās vakcinācijas publiskajā sektorā strādājošajiem un lielai daļai arī privātajā sektorā nodarbinātajiem, tas nemaina darba tirgus ilgtermiņa tendences.

Šī mēneša sākumā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 6%. Salīdzinājumam pērn novembrī – 7,4%, un tas nozīmē, ka reģistrētā bezdarba līmenis gada laikā sarucis, uzsvēra Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Signe Bierande.

"Redzam, ka novembra sākumā Rīgas reģionā tie ir 4,2%, bet visaugstākais reģistrētā bezdarba līmenis ir Latgalē – 13,9%.

Latvijā sarūk reģistrētā bezdarba līmenis un pieaug brīvo vakanču skaits
00:00 / 04:04
Lejuplādēt

Pieaug arī NVA reģistrēto vakanču skaits. Novembra sākumā datu bāzē bija 22 360 aktuālās vakances, un šo gadu iesākot šis skaits bija par 14,5 tūkstošiem mazāks. Vidējais bezdarbnieka darbā iekārtošanās laiks ir 5,6 mēneši," skaidroja Bierande.

Visvairāk brīvo darba vietu ir būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, apkalpojošo dienestu un transporta jomā, kā arī vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā.

"Ja runājam par augstas kvalifikācijas profesijām, tad saraksta augšgalā ir projektu vadītāji, pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāji, lietveži, juristi, grāmatveži.

Pieprasītākās vidējās kvalifikācijas darbinieki šī mēneša sākumā ir veikala pārdevēji, automobiļu vadītāji un arī pavāri," teica NVA pārstāve.

Cilvēki nereti pārkvalificējas, meklē jaunas darba vietas. Apmēram 200 jaunus darbiniekus līdz gada beigām vēlas atrast lidosta "Rīga". Tās pārstāve Ilze Salna teica, ka pieteikumu skaits uz brīvajām vakancēm ir liels.

"Protams, tas arī nenotiek bez zināmas piepūles no mūsu puses, viņus meklējot. Kvalificētu strādnieku, speciālistu trūkst ne tikai mūsu nozarē, tas vērojams arī citās jomās. Mūsu priekšrocība ir tā, ka mēs pieņemam darbā arī cilvēkus, kuriem nav iepriekšējas pieredzes aviācijā, lidostu darbībā. Mēs piedāvājam ievada apmācības un pēc tam arī apmācību programmas," sacīja Salna.

Savukārt apģērbu ražošanas uzņēmuma "Nemo" īpašniece Inga Zemdega-Grāpe atzina, ka  abās rūpnīcās – gan Krāslavā, gan Gulbenē – ar darba roku trūkumu saskaras jau daudzus gadus un pandēmija nav pie vainas. To diktē Ķīnas apģērbu ražošanas mašinērija, kas Eiropas ražotājiem spiež samazināt darbaspēka izmaksas.

"Man jau gadiem ir tāda situācija, ka es varētu nodrošināt ar darbu vēl vismaz trīs tādas rūpnīcas, kā ir man.

Patlaban esam 150. Kādus 450 darbiniekus ar darbu un pasūtījumiem es noteikti varētu nodrošināt, jo pieprasījums Covid-19 apstākļu dēļ ir milzīgs," atzina uzņēmēja.

Par spīti faktam, ka Latgalē bezdarba līmenis ir augstākais valstī, interese no potenciālajiem darbiniekiem ir niecīga. Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) analītikas daļas vadītāja Dace Zīle atzina, ka darba tirgu ir sašūpojuši Covid-19 ierobežojumi, bet tas nemaina darba tirgus ilgtermiņa tendences.

"Mums vēl aizvien samazinās iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. Tas jau ir vairākas desmitgades. Tā tas ir un būs turpmāk. Otra lieta ir strukturālās neatbilstības. Mums darba tirgū ir vērojams pārpalikums personām ar vispārēju vidējo izglītību un pamatizglītību, bet pietrūkst vidējās un augstākās kvalifikācijas darbinieku," sacīja EM pārstāve.

Darba tirgū novērojamas arī reģionālās atšķirībās. Nedaudz to palīdz risināt attālinātā darba iespējas, bet ne visās jomās strādājošie to var izmantot. Attiecībā uz obligāto vakcināciju EM aprēķinājusi, ka patlaban 83% no strādājošajiem ir saņēmuši Covid-19 poti. Vēl 175 tūkstošiem cilvēku ir jāvakcinējas, un pie pašreizējā vakcinācijas tempa to varētu paveikt piecās nedēļās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt