Eiro fokusā

Jaunieši Latgalē izrāda lielu interesi par darbu vasarā

Eiro fokusā

Finanšu sektorā šobrīd viena no aktualitātēm ir krāpšana pa telefonu

Bezdarba līmenis valstī ir virs 7%. Darba tirgū pieprasītas IT prasmes un valodu zināšanas

Darba tirgū pieprasītas IT prasmes un valodu zināšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 7 mēnešiem.

Covid-19 pandēmijas dēļ bezdarba līmenis Latvijā aprīlī pieauga līdz 8,2% un bezdarbs palielinājās no 4 % līdz 6% arī Rīgā un Rīgas reģionā. Darba tirgū palielinās darba meklēšanas ilgums un pieaug konkurence par brīvajām darba vakancēm. Attīstoties digitalizācijai un automatizācijai, darba tirgū palielinās pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem. 

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, maijā reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 7,9%, jo sākušies sezonālie darbi lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un citās jomās.

NVA Klientu apkalpošanas un attīstības nodaļas vecākais eksperts Andris Maskaļovs skaidroja, ka darba tirgū aug pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem, bet pandēmijas dēļ palielinājies darba meklēšanas ilgums.

"Šobrīd vidējais bezdarba ilgums ir nedaudz vairāk kā seši mēneši. Tautsaimniecībā nav vērojams kritums visās nozarēs, ir darbības jomas, kur ir izteikts samazinājums – tūrismā, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumos, bet reģistrēto vakanču skaits audzis glābšanas dienestos, drošībā un aizsardzībā, valsts pārvaldē, medijos un sabiedriskajās attiecībās. Labākā apdrošināšana pret bezdarbu ir izglītība. Pēc NVA datiem mēs skaidri redzam, ka cilvēki ar augstāko izglītību ātrāk iekārtojas darbā, viņu atalgojums ir augstāks. Viņi strādājuši pie darba devējiem, kuri godprātīgi maksājuši nodokļus un saņem bezdarbnieka pabalstu. Teiksim, cilvēks ar pamatizglītību, kas iepriekš bija palīgstrādnieks, bieži veicis īstermiņa darbus un pabalstu nesaņem," atzina NVA pārstāvis.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2019. gada beigās no Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem  nodarbināti bija 82,8%, savukārt, reģistrēto bezdarbnieku statuss bija piešķirts 3,7% absolventu. Tāpat iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bija arī lielāki ienākumi. To, ka augstākā izglītība nodrošina labākas iespējas darba tirgū, uzsvēra arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis.

"Tas ir nenoliedzami, ka augstākā izglītība cilvēkam dod gan labākas iespējas darba tirgū, gan arī veicina labāku dzīves kvalitāti. Protams, daudz kas ir atkarīgs arī no ekonomikas struktūras – cilvēki IT jomā vai humanitārajā jomā pelna atšķirīgi. Tai pašā laikā, ja salīdzinām ar cilvēkiem, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību, atšķirība ir labi identificējama. Jo vairāk cilvēku iegūst augstāko izglītību, jo tas kopumā ir mazāks slogs sabiedrībai. Cilvēki ar augstāko izglītību vairāk rūpējas par savu veselību, mazāk izdara likumpārkāpumus un nenonāk cietumā, līdz ar to par viņiem ir mazāk jārūpējas pārējai sabiedrībai un nodokļu maksātājiem.

Un beigu beigās augstskolu beidzēji dod pienesumu ekonomikai. Pat valstīs ar viszemāko atgriešanas vērtību vidēji viens ieguldītais eiro dod atpakaļ 2–3 eiro. Tā kā augstākā izglītība ir gan publisks, gan privāts ieguvums," sacīja Teikmanis.

Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists  Normunds Ozols stāstīja, ka darba tirgū notikušas ne tikai strukturālas izmaiņas, jo dažādas nozares pandēmija ietekmēja atšķirīgi. Globāla tendence darba tirgū ir arī digitalizācija.

"Digitalizācijas tendences radīja strukturālu lūzumu, kas bijis daudzām lietām, kas agrāk tik ātri negāja uz priekšu, bet krīze šīs lietas paātrināja. Ko tas nozīmē no darba tirgus viedokļa? Tirdzniecības nozarē ievieš pašapkalpošanās kases, šo sistēmu apkalpošanai nepieciešams kvalificētāks darbaspēks. Gudrāki kļuvuši pasta sūtījumi un līdz ar to arī pakalpojumu pievienotā vērtība ir augusi. Ražojošās nozarēs kaut kādu produktu struktūra ir pamainījusies. Bet, protams, ka šo tehnoloģiju ienākšana un nepieciešamība pēc to apkalpošanas arī palielina pieprasījumu pēc augstākas kvalifikācijas speciālistiem, jo īpaši IKT un inženierzinātņu speciālistiem," atzina Ozols.

NVA Klientu apkalpošanas un attīstības nodaļas vecākais eksperts Maskaļovs stāstīja, ka darba tirgū vispieprasītākās ir un būs divas lietas – IT prasmes un valodu zināšanas.

"NVA katru gadu tiek veikta darba devēju aptauja. Aktuālas ir saskarsmes un komunikācijas prasmes, valsts valodas un krievu valodas zināšanas, plānošana un laika menedžments, datorprasmes lietotāja līmenī un autovadītāja apliecība. Pieprasītas ir zināšanas un prasmes, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un lielo datu programmēšanu. Kas ir interesanti – arī spēja mācīties un kā mācīties," klāstīja NVA pārstāvis.

EM pārstāvis prognozēja, ka šogad reģistrētais bezdarbs varētu saglabāties 7,8% līmenī, un zem 7% tas varētu samazināties tikai nākamajā gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti