/Papildināts/
Studējot galīgos skaitļus un likuma tekstu Eiropas Savienības Kopējai Lauksaimniecības politikai, Latvija ir pamanījusi, ka nākamajos septiņos gados mūsu zemniekiem būtu iespējams iegūt vēl papildus vienu miljonu eiro tiešmaksājumos, ja veiktu tehniskas izmaiņas aprēķinos. Proti, noapaļotu summas uz augšu. Kopējās lauksaimniecības politikas noslēgumā, 2020. gadā, Latvijas zemniekiem būtu jāsaņem 196 eiro jeb aptuveni 138 lati par hektāru, taču tagadējie aprēķini rāda, ka zemniekiem tie būtu 195,7 eiro. Līdzīga realitāte ir arī citām valstīm, kas pretendē uz šādu tiešmaksājumu summu – Igaunijai, Lietuvai, Rumānijai. Par to šodien parakstītajā vēstulē Eiropas Komisijai un Eiropas Savienībā prezidējošajai Lietuvai atgādina zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
„Tā nesakritība, kas, mūsuprāt, ir izveidojusies, ir 21 eiro centu vērta uz hektāru. Latvijas gadījumā šī atšķirība ir simboliska un nemanāma, bet mēs domājam, ka Latvijas gadījumā tehniskā korekcija ir jāveic. Tādējādi Latvijai septiņos gados finansējums būtu par vienu miljonu eiro lielāks nekā šobrīd," norādīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš.
Eiropas Komisijā, kamēr vēstule nav saņemta, to plašāk nekomentē. Neoficiāli zināms, ka bez Latvijas interesi par šo situāciju ir izrādījušas arī citas valstis, izņemot Eiropas Savienībā prezidējošo Lietuvu. Taču, visticamāk, par summu noapaļošanu gala vārds piederēs pašām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kam lēmums būtu jāpieņem vēlākais līdz gada beigām.
Plānots, ka Latvijas zemnieki, kam Eiropas tiešmaksājumi līdz šim bijuši viszemākajā līmenī, sākot ar nākamo gadu saņems 76,3 latus, bet līdz 2020. gadam šī summa pakāpeniski augs, līdz sasniegs 138 latus par hektāru.
Tiesa gan, tā kā Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta pieņemšana ir ieilgusi, naudu no Kopējās lauksaimniecības politikas zemnieki reāli varēs sākt saņemt tikai 2015. gadā, jo labu laiku vēl prasīs likumaktu ieviešana dzīvē.