Komisija pašlaik pirms galīgā lasījuma sāk izskatīt iesniegtos priekšlikumus alkohola pieejamības ierobežošanai.
ĪSUMĀ:
- Deputāti rosina alkoholu līdzīgi kā cigaretes novietot slēgtos plauktos un nodalītās zālēs.
- Uzņēmēji iebilst: Neviens nav aprēķinājis, cik tas izmaksās veikaliem.
- Deputāti aicināja nozaru ministrijas šo priekšlikumu izvērtēt, lai pie tā atgrieztos pēc nedēļas.
- Neatbalsta ieceri stipro alkoholu ļaut pirkt no 20 gadu vecuma.
- Atbildīgās komisijas vadītājs vēlas diskusiju par vecuma ierobežojumiem atsākt rudenī.
Piedāvā alkoholu slēpt no pircēju acīm
Vairāku "Jaunās Vienotības" frakcijas deputātu – Ingrīdas Circenes, Zanes Skujiņas-Rubenes un Gata Liepiņa – iesniegtais priekšlikums grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā.
Savukārt veikalos, kur pircēju apkalpo pārdevējs, alkohols, līdzīgi kā tabakas izstrādājumi, būtu jānovieto slēgtos plauktos.
Pēc deputātes Ingrīdas Circenes teiktā, alkoholisko dzērienu paslēpšana ļautu mazināt to impulsīvus pirkumus. Turklāt, pagriežot plauktus vai nodalot alkohola iegādi atsevišķā zonā, nebūtu jārunā arī par lielām izmaksām veikalniekiem, uzskata deputāte.
"Mēs arī paskatījāmies, kā ir citās valstīs. Piemēram, Īrijā plaukti ir pagriezti otrādi, kur ir šī gludā siena pret tirdzniecības zāli. Līdz ar to tas prasa tikai pagrozīt plauktus," piemēru minēja Circene.
"Alkoholisko dzērienu redzamības mazināšana tiešām ir viens efektīvs solis, lai samazinātu patēriņu. To mēs redzam arī starptautisku pētījumu rezultātos, ka produktu redzamība būtiski ietekmē patērētāju izvēli," apgalvoja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis ("Jaunā Vienotiba")
Un ieceres atbalstītāju ieskatā samazinātos impulsīvu pirkumu skaits, ja alkohols būtu īpaši jāmeklē vai pat jāpaprasa.
Uzņēmējiem bažas par lielām izmaksām alkohola slēpšanai
Pretējās domās ir uzņēmējus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās ieskatā tik plašas izmaiņas noteikti nozīmētu lielas izmaksas, ko neviens nav pat aprēķinājis, un īpaši mazajiem veikaliem tās būtu katastrofālas.
Kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda, ka "ekonomikas puse te vispār nav izvērtēta".
"Tā ir diezgan simptomātiska lieta, un nāk prātā kovida laiks, kad kovids bija visiem, bet Latvija vistiešāk gāja aizliegumu, ierobežojumu ceļu, bet kaimiņi rīkojās atšķirīgi. Ietekmes uz veselību un dzīvībām kontekstā mums situācija īpaši neatšķīrās, bet ekonomikas kontekstā mēs dabūjām lielāku sitienu nekā Lietuvā un Igaunijā, palielinot atpalicību.
Bez ekonomiskā izvērtējuma virzot šādus priekšlikumus, nav ko brīnīties, ka mūsu ekonomika griežas vājāk," sacīja Endziņš.
"Protams, ja šāds priekšlikums tiktu virzīts, būtu jāatrod vislabākais risinājums, lai neciestu veikali, kas tiktu izstumti no produktu tirdzniecības. Es nevaru iedomāties, kā šādu tirdzniecību varētu ieviest mazajos veikalos," piekrita arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis.
Izskanēja arī satraukums, ka mazie veikali šo prasību dēļ varētu atteikties no pārtikas tirgošanas, bet pielāgot veikalu un pārdot tikai alkoholu.
"Iedomājieties, alkoholam kaut kādas žalūzijas, vai, es nezinu, vai kādās kastēs, seifos tas alkohols? Tas tiešām var novest pie tā, ka maziem veikaliem būs izdevīgāk tirgot alkoholu un cigaretes, nevis pārtiku. Jo ar pārtiku vien vispār nevar nopelnīt pārdevējam algu, kur nu vēl visas citas izmaksas nosegt. Tas novedīs pie tā, ka laukos vairs vispār nebūs pārtikas veikalu," satraukumu pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā").
Stāšanos pretī parlamentāriešu centieniem ierobežot pārmērīgu dzeršanu attiecīgi novērtēja priekšlikuma iesniedzēja Ingrīda Circene: "Jebko atliekot, mēs citu rezultātu nekad mūžā nesasniegsim. Jebkurā gadījumā ieinteresētā puse atradīs simt un vienu iemeslu [pretoties], bet tad, kad pieņems, tad tas arī darbosies. Citādi mēs nevaram ne paredzēt, ne aprēķināt. Ja plaukts stāvēs ar pudelēm uz vienu pusi, būs tāda peļņa, ja uz citu pusi – tāda. Mēs noraidām jebko, kas varētu uzlabot sabiedrības veselību."
Piekrītot, ka virzīt tik būtisku priekšlikumu bez dziļākas diskusijas ar nozari ir nepareizi, deputāti aicināja nozaru ministrijas šo priekšlikumu izdebatēt atsevišķi, lai komisijas sēdē pie tā atgrieztos pēc nedēļas.
"Ekonomikas ministrijai kopā ar Veselības ministriju šis jautājums ir jāizdiskutē. Ja to būs iespējams skatīt tagad, tad mēs viņu skatām, lai mēs nepieļautu nekādas kļūdas. Likumam jāsāk darboties no 2025. gada, līdz ar to vajag būt skaidrībai," pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS).
Neatbalsta ieceri stipro alkoholu ļaut pirkt no 20 gadu vecuma
Pašlaik bez atbalsta komisijā palika arī Nacionālās apvienības frakcijas deputāta Artūra Butāna priekšlikums likumā paredzēt, ka alu, vīnu, sidru un citus vieglā alkohola dzērienus ļaut arī turpmāk iegādāties no 18 gadu vecuma, bet stiprāku alkoholu – no 20 gadu vecuma.
Šis priekšlikums ir turpinājums Saeimā otrajā lasījumā tomēr noraidītajai iecerei celt visa alkohola iegādes vecumu no 18 līdz 20 gadiem.
Butāns savu ideju pamatoja ar to, ka "no veselības viedokļa – attālināt stipro alkoholu no jauniem cilvēkiem būtu ieguvums sabiedrības veselības ziņā. Savukārt, raugoties no tautsaimniecības viedokļa, vēlos norādīt, ka ir būtiska atšķirība vietējā kapitāla īpatsvarā pa segmentiem un vietējo alus vai vīna darītāju īpatsvars ir krietni lielāks nekā stiprā alkohola segmentā, kur dominē imports."
Šajā jautājumā arī pašā nozarē nebija vienprātības.
"Nav labāka vai sliktāka alkohola. Alkohols ir alkohols. Etanols ir etanols. Ja jūs apstiprināsiet šo priekšlikumu, tad kāds no mūsu asociācijas biedriem ies uz Satversmes tiesu un šo apstrīdēs," brīdināja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Uzklausot gan alkohola nozares iebildumus, gan atzīstot, ka regulējumam jābūt precīzākam, Saeimas komisija balsojumā par šo priekšlikumu atturējās.
Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības pauda apņēmību šo diskusiju atsākt rudenī.
Vēl gan par alkohola iegādes vecuma izmaiņām būs jābalso arī Saeimas plenārsēdē.
Deputātiem jaunnedēļ vēl būs jāvienojas par pārejas periodu, pēc kura stāsies spēkā iepriekš bez iebildēm atbalstītās likuma izmaiņas par alkohola tirdzniecības laika un tirgošanas internetā ierobežošanu.
Komisijā tāpat vēl nelēma par priekšlikumu noteikt aizliegumu reklamēt bezalkoholiskos dzērienus, kuru preču zīme tiek izmantota arī alkoholiskajiem dzērieniem. Arī tam dots laiks, lai izrunātos. Deputāti cer izmaiņas alkoholisko dzērienu tirdzniecībā un pieejamībā pieņemt vēl līdz Jāņiem. Tie stātos spēkā nākamgad.
