Proporcionāli lielākais atbalsts
Latvija sākotnēji Eiropas Komisijai norādījusi, ka krīzes skartajam piena lopkopības sektoram nepieciešami 11 miljoni eiro, taču zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka,
vērtējot pēc tiešmaksājumu apjoma, esam saņēmuši proporcionāli lielāko finansējumu – 6,8 miljonus eiro.
"Tas, salīdzinot ar citām valstīm un vērtējot arī pēc lauksaimniecības rezerves fonda iespējām, mums ir ļoti labvēlīgs lēmums," atzina Šmits.
Pēc noteiktiem kritērijiem
Atbalsts paredzēts
nozarēm, kuras negatīvi ietekmējis gan Krievijas izraisītais karš Ukrainā, gan nelabvēlīgi laikapstākļi,
arī nozīmīgais iepirkuma cenu kritums un kopējā tirgus situācija. Latvijā un Lietuvā tā bija īpaši sarežģīta piena sektorā, kas ievērojami pasliktina lauksaimnieku ekonomisko dzīvotspēju, norādīja ministrijā.
Naudas piešķiršanas nosacījumi dalībvalstīm jānosaka pašām, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un ņemot vērā visvairāk skartajiem lauksaimniekiem radušos ekonomiskos zaudējumus.
Atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un lai novērstu pārkompensācijas risku, atbalsta piešķiršanā dalībvalstīm jāņem vērā citi valsts vai ES atbalsti, kas piešķirti šo ekonomisko zaudējumu novēršanai, pavēstīja ministrijā.
Zemkopības ministrija izvērtē situāciju
EK regulējums paredz arī iespēju dalībvalstīm no nacionālā budžeta papildināt atbalstu līdz pat 200 procentiem.
Zemkopības ministrija pašlaik veic izvērtējumu, lai noteiktu nelabvēlīgās tirgus situācijas visvairāk skartās apakšnozares Latvijā,
kurās lauksaimniekiem būs iespēja saņemt ārkārtas atbalstu.
Tāpat tiks izskatīts jautājums par iespējamu līdzekļu piešķiršanu šim atbalstam arī no valsts budžeta.
Piešķirtais atbalsts būs jāizmaksā līdz 2024. gada 31. janvārim.
KONTEKSTS:
Krīzi piena nozarē izraisīja iepirkuma cenas straujš kritums – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 37 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās. Biedrībā "Zemnieku saeima" norādīja, ka martā svaigpiena iepirkuma cena ir sākusi atkal pieaugt, taču pieaugums neesot liels.
Piena nozares stabilizēšanai Zemkopības ministrija citstarp piedāvājusi pārdalīt valsts atbalstu lauksaimniecībai piena krīzes risināšanai, kā arī izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.
Piensaimnieki gan pauduši bažas, ka lielāka subsīdija būšot tikai ielāps uz brīdi, un situācijā vaino veikalus. Zemkopības ministrs arī rosinājis ierobežot lielveikalu darba laiku, tā dodot priekšrocību mazajiem veikaliem.
Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.
Savukārt 2023. gada pavasaris iezīmējās ar papildu problēmām lauksaimniecības nozarē – pavasara salnas nozīmīgi ietekmēja augļkopību un ilgstošais sausums kopš aprīļa ir būtiski ietekmējis augkopību un lopkopību.
