Viņi Rīgā bija ieradušies ar diviem autobusiem.
Savas prasības tie formulēja plakātos, piemēram, "Gribam darbu Liepājā, nevis Īrijā", "Metalurgi grib strādāt", "Stop vienaldzībai!" un "Ļaujiet strādāt ar pilnu jaudu!".
Nekādu saukļu gan nebija, un strādnieki savā starpā un ar sanākušajiem žurnālistiem pārrunāja notikušo Liepājā.
Pie strādniekiem bija iznākusi arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņa atzina, ka nav skaidrs, kāda ir pašreizējo uzņēmuma īpašnieku vīzija par rūpnīcas attīstību. Tāpat ir jautājums par investora piesaistes procesa kvalitāti.
Viņa arī skaidroja, ka uzņēmuma akcionāri no Ukrainas izvirza valstij neizpildāmas prasības pēc atbalsta.
„Viņi lūdz stipri lielākas elektrības atlaides – 45 eiro, ieskaitot visus nodokļus un nodevas. Tas ir stipri par maz. Tas nozīmē, ka valdībai būtu vēl jāpiemaksā pašai, lai varētu nodrošināt „Liepājas metalurgam” to cenu, ko viņi prasa.
Tas ir arī vairākkārt skaidrots vadība, ka tas nav iespējams ne finansiāli, ne juridiski," strādniekiem atzina Reizniece - Ozola.
Arī kāds no strādniekiem sprieda, ka "Liepājas metalurgs" ir "ļoti neveiksmīgi pārdots uzņēmums". "Mēs jau varam saražot, bet, ja to nav kur likt... noliktavā jau nestrādās," viņš noteica.
Citi sprieda, ka rūpnīcu ir nepieciešams saglabāt, jo tas nozīmē darba vietu saglabāšanu pilsētā un iedzīvotāju neaizplūšanu uz ārzemēm. "Lai saglabātu "Metalurgu", lai saglabātu darba vietas, lai saglabātu normālu dzīvi," norādīja kāda sieviete.
Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdienas" viens no strādniekiem Ingars Polaps sacīja, ka, neatjaunojot rūpnīcas darbību, 400 cilvēku paliks bez darba. Viņaprāt, vienīgā izeja ir atbalstīt "Metalurga" pašreizējos saimniekus, jo valsts pati viņus izvēlējās. "Es domāju, ka ir vainīga valsts, jo tā izvēlējās valsts," piebilda strādnieks. Viņš arī izteica pieņēmumu, ka esošie saimnieki nepazīst metalurģijas nozari.
Ziņots, ka ceturtdien, 28. janvārī, "KVV Liepājas metalurgs" uz laiku pārtrauca savu darbu.
Vēstīts, ka „KVV Liepājas metalurgs” lūdzis Valsts kasei uz diviem gadiem atlikt 2,7 miljonus eiro lielo maksājumu, kas uzņēmumam bija jāsamaksā vēl 2015.gadā.
“Liepājas metalurgs" nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem un kļuva maksātnespējīgs.
Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro. 2015.gada janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" vadībai.
Tomēr jau maijā atklājās, ka no darba "KVV Liepājas metalurgs" atbrīvoti aptuveni 10 -15% darbinieku - metalurgi, kuri tikai nesen tika pieņemti darbā. Kā iemesls šādai rīcībai tiek minēts tas, ka nav piepildījušās uzņēmuma vadības optimistiskās prognozes par metalurģijas tirgu, tiek norādīts arī uz elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK).
