Jau ziņots, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Saeimā novembra sākumā atzina, ja valsts izpildītu visas prasības, ko "KVV Liepājas metalurgs" ir iecerējis, tās valstij izmaksātu 11 miljonus eiro gadā.
"Ja uzņēmumam nav iespēju ražošanas procesā izmantot elektroenerģiju par līdzīgiem tarifiem, kādi pastāv, piemēram, Polijā, Čehijā, Vācijā, Zviedrijā (kur elektroenerģijas cena ir aptuveni divas reizes zemāka nekā Latvijā), “KVV Liepājas metalurgs” produkcija nav konkurētspējīga un grūti runāt par ražošanas apjomu palielināšanu," paziņojumā presei raksta uzņēmums.
Uzņēmums gan pozitīvi vērtējot Latvijas iestāšanos par efektīvu antidempinga pasākumu īstenošanu, kas novērstu negodīgu konkurenci, kā arī atbalstu ierosinājumam dalībvalstīm piemērot plašākus atbalsta nosacījumus elektroenerģijas patērētājiem, jo īpaši - energoietilpīgo nozaru uzņēmumiem.
Vienlaikus paziņojumā medijiem uzņēmums norāda, ja "KVV Liepājas metalurgs" būs spiests pārtraukt savu darbu, zaudētāji būtu gan investori un uzņēmumā strādājošie, gan valsts ekonomika.
Jau ziņots, ka šogad martā "KVV Liepājas metalurgs" (KV LMM) daļēji atsāka darbību, un līdz maija vidum uzņēmums bija saražojis 90 000 tonnu tērauda armatūras velmētavā.
Darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 cilvēku, taču pēcāk kompānija samazināja ražošanas jaudu. Šobrīd darbinieku skaitu lēš ap 400. Uzņēmums to skaidro ar metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī sniegtiem neprecīziem aprēķiniem un neatklātām visām niansēm no maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" ražotnes pārdevējiem.
