Pandēmijas sākumā pērn, kad uz vairākiem kruīza kuģiem tika konstatēti vīrusa uzliesmojumi, pasažieriem bija jāpavada garas dienas savās kajītēs, un dažas valstis šiem kuģiem aizliedza ieiet ostās, bažījoties par infekcijas izplatīšanās draudiem. Piemēram, uz kruīzu kuģa "Diamond Princess" inficējās vairāk nekā 600 cilvēku, un kuģis ilgu laiku pavadīja izolācijā Jokohamas ostā Japānā. Saskaņā ar jaunāko statistiku datu vietnē "Worldometer", vairāk nekā 20 valstīs joprojām konstatēts mazāk Covid-19 gadījumu, nekā tika konstatēts uz šī kuģa.
Pandēmija ienesīgajai nozarei deva milzu triecienu. Saskaņā ar Kruīza līniju starptautiskās asociācijas sniegto informāciju 2019. gadā nozare pasaules ekonomikā ienesa vairāk nekā 154 miljardus ASV dolāru. Nozares sarežģīto stāvokli, iespējams, visuzskatāmāk parāda lielākās kruīzu kompānijas – ASV giganta "Carnival" – finanšu rādītāji. 2019. gadā tā guva peļņu 3 miljardu ASV dolāru apmērā, savukārt 2020. gadā tā ziņoja par 10 miljardu dolāru zaudējumiem, ieņēmumiem krītot par 73%.
Tai bija jānodrošina 26 miljardu dolāru lielas investīcijas, lai spētu noturēties virs ūdens. Savukārt trīs lielākie kruīzu operatori kopā zaudēja teju 900 miljonus ASV dolāru ik mēnesi.
Tomēr situācija, lai gan ne kardināli, bet uzlabojas. Kustība uz pērnā gada beigām pamazām atsākās un tagad uzņēmusi lielākus apgriezienus, pieprasījumam pašlaik pārsniedzot piedāvājumu. Kompānijas mēģina pielāgoties jaunajai situācijai un mazināt riskus, lai darbību varētu atsākt un veikt pēc iespējas droši. Prasības ir dažādas, piemēram, pasažieriem jābūt vakcinētiem vai jāveic tests.
Pasākumi, kas veicami uz katra kuģa, – lielāka tīrīšana, labāka ventilācijas nodrošināšana, veselības pārbaudes, kā arī darbinieku skaita audzēšana –, palielina izmaksas. Kuģiem arī jānodrošina nodalīta vieta, kur varētu uzturēties potenciāli kruīza laikā inficētie pasažieri. Pēc ekspertu domām, uz kuģiem ir palielināts risks saslimt ar elpceļu un zarnu trakta slimībām, jo pasažieri un apkalpe no dažādām pasaules daļām ilgstoši atrodas vienuviet. Tikmēr kompānija "Royal Caribbean" norāda, ka uz kuģiem, atšķirībā no citām vietām, iespējams kontrolēt potenciālo uzliesmojumu.
Vēl pirms dažām dienām tika paziņots, ka pēc 16 mēnešu pārtraukuma 2. augustā atsāksies starptautiskie kruīzi arī no Anglijas. Līdz šim Lielbritānija kopš maija bija atļāvusi tikai vietējo kruīzu satiksmi. Savukārt jūnijā pēc gadu ilga pārtraukuma pirmajā Ziemeļamerikas kruīzā devās kompānijas "Royal Caribbean" kuģis "Celebrity Millennium". Uzņēmums atsācis kruīzu veikšanu atbilstoši ASV Slimību kontroles un profilakses centra prasībām, un visiem pieaugušajiem pasažieriem šajā kruīzā vajadzēja būt pilnīgi vakcinētiem, un arī visi apkalpes locekļi bija vakcinēti. Tomēr neizdevās izvairīties no inficēšanās, jo Covid-19 tika konstatēts diviem kuģa pasažieriem, un saslimšanas gadījumu bijuši arī uz citiem kuģiem. Tāpat apkalpes personāla inficēšanās dēļ bijuši gadījumi, kad kruīza sākuma datumu nākas atlikt.
Kruīzu ceļojumu atsākšana ar lielu jaudu ir sarežģīta, jo valstīs noteikto ierobežojumu dēļ lielie kruīza kuģi daudzās ostās aizvien netiek uzņemti.
Joprojām pastāv arī bažas, ka vīrusa delta paveids var izjaukt nozares atkopšanos no krīzes. Eksperti lēš, ka atgriešanās pie ierastā pasažieru skaita varētu notikt, sākot ar nākamo gadu.
Populārākie galamērķi 2019. gadā, pamatojoties uz pasažieru skaitu saskaņā ar Kruīza līniju starptautiskās asociācijas datiem bija Karību, Bermudu un Bahamu salas. Ziemeļeiropa ieņēma ceturto, bet Baltija – devīto vietu.
Viegli joprojām neklājas arī mūsu kaimiņzemes Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmumam "Tallink Grupp" koncernam. Pirmajā pusgadā tas cietis zaudējumus vairāk nekā 58 miljonu eiro apmērā. Tiesa, otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni zaudējumi samazinājušies un ieņēmumi pieauguši. Pašreizējo "Tallink" darbību, kas dažādo ierobežojumu dēļ joprojām ir izaicinoša, iezīmē "Tallink Grupp" valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene:
"Pašreiz "Tallink" var piedāvāt pašmāju kruīzus Zviedrijā. Mums ir viens kuģis, kas ceļo no Stokholmas un Visbiju. Un šo svētdien ar vienu kuģi atveram kruīzu starp Stokholmu un Helsinkiem, bet nezinām, cik ilgi varēsim šo maršrutu nodrošināt, un tas ir atkarīgs no Somijas ierobežojumiem."
Kopš 7. jūlija iespējams doties arī kruīzā Tallina–Stokholma, kur norīkots viens kuģis. Plūsma jūlijā esot salīdzinoši laba, un uz klāja esot redzami arī daudzi latvieši. Šajā maršrutā kuģi esot piepildīti par aptuveni 50%, savukārt Zviedrijas iekšējos kruīzos piepildījums ir aptuveni 75%.
"No Rīgas pašlaik mēs neveicam ceļojumu, bet plānojam šo maršrutu no Rīgas atvērt nākamgad martā vai aprīlī. Redzēsim, kāda būs situācija, un ceram, ka varēsim atkal atsākt ceļojumus no Rīgas," sacīja Negene.
Viņš pauda cerību, ka vakcinēti pasažieri varēs ceļot visu gadu. Pašlaik "Tallink" sagaida, ka pasažieru plūsma augustā mazināsies kaut vai tādēļ, ka sāksies skola un vecāki vairāk strādās. Lai atgrieztos pie tādas pasažieru plūsmas, kāda tā bija 2019. vai 2018. gadā, varētu paiet trīs līdz četri gadi, jo pašlaik reģionā nevar ierasties tūristi no ASV vai Āzijas, vai to ir ļoti maz.
