Panorāma

Kā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu?

Panorāma

Izstāde "Prāga caur slepenpolicijas objektīvu"

Latvijas piensaimnieki krīzes dēļ kļūst par gaļas audzētājiem

Krīze piena nozarē var būt liktenīga Latvijas brūno govju šķirnei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vēl pirmdien, 14.martā, Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Fils Hogans ieilgušo krīzi piena nozarē piedāvāja atrisināt, samazinot piena ražošanas apmērus. Viens no veidiem, kā to darīt, būtu Latvijas piena lopkopjiem kļūt par gaļas audzētājiem. Tādējādi no ganāmpulkiem pamazām pazudīs arī Latvijas brūno govju šķirne.

Mālpils novada "Jaunceplīšu" saimnieks Didzis Ziters ar lopkopību nodarbojas jau 12 gadus. Viņš pēc Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma pabeigšanas saimniekošanu pārņēmis no tēva.

"Šī ir vecā kūts, kas tika celta 90.gados. Saimniekot sāka tēvs ar 2-4 govīm. Lēnām palielinoties, šo uzcēlu priekš 30 slaucamajām govīm," stāsta saimnieks.

Sākotnēji Didzis plānoja paplašināt piena lopkopību, ieguldot naudu ganāmpulka un novietņu attīstībā. Kad saimniecība bija palielināta līdz 75 govīm, pienāca 2008.gada piena cenu krīze. Nu nācās domāt par izdzīvošanu.

"Jau tajā laikā noskanēja, ka par diezgan labām cenām uz eksportu var nodot jaunlopus. Tad mēs, lai nesamazinātu ganāmpulku, piena govīm sākām likt virsū gaļas krustojuma materiālu un sāka dzimt pirmie gaļas krustojuma jaunlopi. Izaudzējot un realizējot, vērtējot ienākumus, kas nāk no piena un kādi ienākumi nāk no gaļas, ļoti strauji sākām pievērst uzmanību gaļas ražošanas attīstībai," teica  "Jaunceplīšu" saimnieks.

Pēdējos gados situācija gaļas tirgū bijusi stabila. Pāriet uz gaļas lopkopību nav bijis grūti. Tam noderējušas slaucamās govis, kuras krustotas ar Šarolī šķirnes buļļiem.

"Tas jau ir gaļas krustojums. Piena govij pirmais krustojums. Kad sēklos to pašu, tad tas pēc gadiem jau būs tīršķirne. Taču šobrīd arī tirgū par krustojumiem labi maksā, tāpēc man nav mērķis pāriet uz tīršķirnes gaļas audzēšanu," stāsta vīrietis.

Tagad “Jaunceplīšu” galvenā noieta prece ir sešus līdz astoņus mēnešus veci gaļas teļi, kuru cena izsolēs svārstās no 700 līdz 900 eiro. Šo gadu saimniecība plāno noslēgt ar aptuveni 10 tūkstoš eiro peļņu. Nauda tiks ieguldīta attīstībā, palielinot ganāmpulku līdz 200 ražojošajām govīm, kas gadā spēs dot teju tikpat daudz teļu. Lai šādi no bankrotiem paglābtu citus piena lopkopjus, bez valsts palīdzības neiztikt.

"Kaut kādus ārkārtas atbalstus vajag piešķirt. Tad zemniekiem jāpieņem lēmums – palikt nozarē vai ne. Situācija katrā saimniecībā atšķiras. Ja ir ņemti kredīti, tad nevar vienkārši likvidēt saimniecību, jo kredītsaistības ir uzliktas divi un pieci gadi. Pārejas periodu vajag, lai valsts dotu līdzekļus, un tad pašiem zemniekiem jāsaprot - turpināt saimniecību vai ne," stāsta saimnieks.

Zemnieks ir pārliecināts – pat ja tuvākajos gados lauksaimnieki arvien straujāk izvērsīs gaļas lopu audzēšanu, vietas tirgū pietiks visiem, jo atšķirībā no Rietumeiropā ražotās gaļas Baltijā audzētā tiek vērtēta augstāk.

Gaidāms, ka šādi pāriet no piena lopkopības uz gaļas lopu audzēšanu varētu vēl daudzas Latvijas lauku saimniecības. Līdz ar šo ekonomiski diktēto nepieciešamību no ganāmpulkiem pamazām pazudīs arī Latvijas brūnās šķirnes govis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti