Pērn Latvijas ekonomikas sāka atkopties un apjoma ziņā jau sāka pārsniegt pirms pandēmijas līmeni. Bija gaidāms, ka šogad ekonomikas augšupeja turpināsies, tomēr Krievijas uzbrukums Ukrainai ievieš pamatīgas korekcijas.
Latvijas Bankas prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums būs 1,8% no iepriekš lēstajiem 4,2%, bet inflācijas kāps teju līdz 10%.
„Lai gan Krievijas karš Ukrainā būtiski palēlinās Latvijas izaugsmi, tomēr recesiju šobrīd neprognozējam. Vienlaikus nenoteiktība ir tik liela, ka ietekme uz ekonomiku var būt arī negatīvāka,” prognozēja Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa, sakot, ka krīze uzņēmumus un iedzīvotājus skars dažādi.
„Ja uzņēmumi, kuri joprojām bija atkarīgi no Krievijas tirgus nespēs pārorientēties, tad būs spiesti sašaurināt vai apstādināt darbību. Līdz ar to nodarbinātie Latvijā zaudēs darbu un saruks viņu ienākumi, iezīmēja Bērziņa.
“Savukārt uzņēmumi, kas ir orientēti uz Rietumu tirgiem, iespējams, krīzi tik būtiski neizjutīs. Ir arī iespēja, ka atsevišķi uzņēmumi var spēcīgi arī augt, ja tie spētu ieiet nišās un aizvietot karā iesaistīto valstu šobrīd nepieejamos ražojumus. Tādi uzņēmumi tad spētu pelnīt un arī palielināt darbinieku algas. Kopumā pie šādas prognozes sagaidāms, ka arī bezdarba līmenis nedaudz pieaugs. Latvijas Bankas prognozes ir līdz 8%,” norādīja Bērziņa.
“SEB” bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozēja, ka ne tikai Latvijas, bet daudzu pasaules valstu ekonomikas izaugsmes tempi kara ietekmē šogad palēnināsies, tomēr šobrīd vēl nav liela pamatojuma pārvērtēt negatīvās tendences, un visticamāk, objektīvu vērtējumu ekonomisti spēs iedod vasaras beigās.
“Kas ir no pozitīviem aspektiem: pilnīgi noteikti, ka fiskālās iniciatīvas aizsardzībā un enerģētikā mīkstinās šīs negatīvās sekas.
Šajos gados mājsaimniecības ir uzkrājušas diezgan būtiskus līdzekļus, lai arī tas dotu zināmu aizsardzības buferi patēriņam, un attiecīgi mīkstinātu strauji augošās inflācijas negatīvās sekas.
Pieaugošās enerģijas cenas būs viens no jūtamākajiem negatīvajiem efektiem. Un papildus mājsaimniecības izjutīs augošās pārtikas cenas,” prognozēja ekonomists.
Izteikti pieaug spiediens uz centrālajām bankām, lai tās rīkotos un ierobežotu strauji augošo inflāciju, stāstīja Gašpuitis. Tomēr pēc viņa teiktā tām nav spēcīgu instrumentu, lai ietekmētu pieaugošās pārtikas un enerģijas cenas. Pozitīvi, ka janvārī un februārī mazumtirdzniecības apjoma pieaugums Latvijā bija spēcīgs un visticamāk, aktivitāte saglabāsies arī turpmākajos mēnešos, lai gan izaugsme varētu nedaudz pazemināties.
Gašpuitis skaidroja, kāda būs pret Krieviju noteikto sankciju negatīvā ietekme: “Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija ir starp tām valstīm, kur šī ietekme tiek vērtēta kā vislielākā. Protams, ja mēs paskatāmies eksportējošo preču struktūru, tad tā visās šajās četrās valstīs ir diezgan līdzīga. Un arī tas, kas ļauj saglabāt salīdzinoši optimistisku skatu attiecībā uz Latvijas eksportu ir tas, ka spirta izstrādājumu eksports, tostarp pārtikas produkti, kurus Latvija eksportē tiem nevajadzētu būt lielām problēmām pārorientēties. It īpaši tāpēc, ka redzams, ka rietumu tirdzniecības centri ievieš dažāda veida sankcijas Krievijas precēm.”
Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem ir iespēja eksportā ieņemt Krievijas vietu.