Rīta Panorāma

Ukrainā turpinās cīņas

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervja ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu

Kariņš: Nākotnē nav nekādu cerību par ekonomisko sadarbību ar Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ņemot vērā Vladimira Putina režīmu Krievijā, nav nekādas nākotnes un cerību attiecībā uz ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Šādu nostāju Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

“Mūsu valsts ekonomika, eksports turpina attīstīties, mums ir jāturpina pāreja pilnībā prom no Krievijas, tagad tā ir pilnībā jāpabeidz. Nākotnē nav nekādu cerību par ekonomisko sadarbību ar Krieviju,” sacīja Kariņš. 

Premjers norādīja, ka “pāreja prom no Krievijas” sākās jau 1998. gadā, taču tagad tā jāpabeidz pilnībā, redzot, kādu režīmu Krievijā īsteno Vladimirs Putins. 

Kariņš nenoliedza, ka šobrīd Latvija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursu importa, taču to var mainīt. “Visu var, ja grib, tas tikai maksā naudu. Bet naudu mēs varēsim nākotnē atpelnīt. (..) Mēs darām un darīsim visu, lai šo [atkarību] samazinātu. Un pēc iespējas ātrāk samazinātu,” piebilda premjers. 

Vaicāts par inflācijas ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku, premjers sacīja, ka, ņemot vērā šā brīža notikumus Ukrainā, cenu kāpums ir saprotams. Pieaugot inflācijai un cenām, premjers aicina iedzīvotājus saglabāt mieru.

“Ukrainā notiek karš, tur mirst cilvēki, mūsu sekas ir vienkārši tas, ka viss maksā dārgāk. Tas nav nekas, salīdzinot ar to, kas notiek Ukrainā. Domāt, ka var notikt tepat blakus karš un mums nebūs nekāda efekta, ir veltas cerības,” atzina valdības vadītājs. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti