“Baltijas valstīs mums vidējā termiņā ir milzu izaicinājums, proti, mēs saražojam pārāk maz elektrības. (..) Vissliktākā situācija ir Lietuvā, bet mums arī ir deficīts. Tātad mums jāiet uz lielāku ražošanu,” sacīja Kariņš.
Šajā jautājumā viņš cer uz sadarbību ar Lietuvu un Igauniju. Par vienu kopīgu projektu jau tiek domāts – iespēju veidot atkrastes vēja parku kopā ar Igauniju.
“Tas palīdzēs. Bet mums vajag vēl vairāk jaudu. Jo vairāk mums būs iekšējās saražotās jaudas, jo, protams, mazāk mums būs jāimportē, mazāk mēs būtu atkarīgi no tirgus svārstībām, un cenas vidējā termiņā arī būtu zemākas, jo, ja ir lielāks piedāvājums, cenas iet uz leju,” skaidroja premjers.
Tikmēr “Latvenergo” vērtē iespējas iegūt elektroenerģiju “mini atomstacijās”. Kariņš komentēja, ka atomelektroenerģija ir risinājums, ko izmanto virkne valstu Eiropā.
“Ja mēs Baltijā virzīsimies prom no dabasgāzes izmantošanas dažādu iemelsu dēļ, mums vajadzēs tā saucamās bāzes jaudas – tas, kas vienmēr darbojas. Ne vienmēr saule spīd, ne vienmēr vējš pūš. Un atomenerģija ir tāds risinājums, ko izmanto Somija, Zviedrija, franči, daudzas valstis Eiropā,” sacīja Kariņš.
Viņš piebilda, ka, iespējams, tas būtu ekonomiskāk, ja to īstenotu divas vai trīs valstis kopā. “Pēdējo reizi neizdevās [vienoties] Lietuvas iekšpolitikas dēļ. Šobrīd situācija ir izmainījusies. Es domāju, ka katrā valstī vēlreiz sāks skatīt šo jautājumu. Un mums ar atvērtām acīm jāskatās,” sacīja premjers.
