Kafejnīca uz riteņiem nav mobila
"Crepes Cafe" īpašumā kafejnīca uz riteņiem ir jau vairākus gadus. Uzņēmuma pārstāvis Māris Višinskis teica, ka līdz pandēmijai ar to devās izbraucienos – uz pilsētas svētkiem, festivāliem, tirdziņiem.
"Tad, kad notiek kaut kādi organizēti maksas pasākumi, – festivāli, tirdziņi vai kas tamlīdzīgs, tad tur kārtība ir stipri vienkāršota. Visu pašvaldībā saskaņo pasākuma organizators, līdz ar to katram ēdinātājam atsevišķi nekas nav jādara. Ārpus svētkiem īsti ne," stāstīja Višinskis.
Tad birokrātijas līkloči ir sarežģītāki. Turklāt kafejnīca uz riteņiem nebūt nav mobila, kā tam vajadzētu pēc definīcijas būt. Tas, ka treilerī ir izveidota virtuve, nebūt nenozīmē, ka ar to var apstāties jebkur un veikt tirdzniecību.
"Nav tās mobilitātes. Vieta ir ļoti fiksēta, ar garu, garu saskaņošanas ceļu. Jāsaskaņo ar būvvaldi vizuālais tēls, ar izpilddirekciju jāsaskaņo tirdzniecības atļauja. Tas nav ne viegli, ne vienkārši, ne ātri," atzina uzņēmējs.
Saskaņošana ir jāveic par katru vietu, kur komersants iecerējis apstāties ar savu kafejnīcu uz riteņiem. Tāpat ir jābūt noslēgtam nomas līgumam ar konkrētās zemes īpašnieku. Turklāt ne visās vietās, kur ir vēlme tirgoties, to drīkst darīt.
"Nevari braukt Rīgas vēsturiskajā centrā, jo tur ir seni noteikumi, kad visa ielu tirdzniecība bija nesimpātiskās teltīs, neglītos objektos; tad šobrīd ir cits laiks – daudzi ir izveidojuši mobilās kafejnīcas uz riteņiem. Tās ir modernas un vizuāli pievilcīgas," sacīja Višinskis.
Un tomēr noteikumi ir nemainīgi, un arī pandēmijas laiks nav Rīgas pašvaldību mudinājis striktās prasības mainīt. Tāpat arī ēdinātāju vidū neradās spēcīga vilkme iziet birokrātijas labirintus un tomēr atrast vietu un iespēju tirdzniecībai uz ielas. Višinskis teica, ka šādu iespēju izmanto vien daži, bet varētu vairāk.
"Mēs neapstājamies un pielāgojamies. Nevaram braukt ar furgoniņu uz festivāliem, jo tādi nenotiek. Tad nu atradām tam vietu, kur patstāvīgi būt. Bet tas nav tā furgona mērķis. Tāpēc tur ir ieguldīti līdzekļi, lai tas ir mobils un ar to var aizbraukt tur, kur ir cilvēki," teica uzņēmējs.
Nepieciešami finansiāli ieguldījumi
Arī Jūrmalā esošais restorāns "36. līnija" pandēmijas laikā izmēģināja ko jaunu un novietoja savu mobilo kafejnīcu pie tirdzniecības centra “Spice”. Restorāna šefpavārs un īpašnieks Lauris Aleksejevs stāstīja, ka treileris uzņēmumam jau bija, bet tas aptuveni trīs, četrus gadus netika izmantots. Strādāšanai restorānā ierobežojumi ir strikti jau vairākus mēnešus, līdz ar to bija jādomā, ko darīt.
"Jā, mēs ķērāmies vērsim pie ragiem un sākām to darīt. Sapratām, ka treileris jāliek lietā un jāizmēģina savi spēki ielu tirdzniecībā. Katrai tirdzniecības vietai ir sava atļauja, jāzīmē projekts. Bet tu neesi piesiets vienai vietai. Man ar "Spices" apsaimniekotajiem ir līgums, bet es varu arī ar citu teritorijas apsaimniekotāju noslēgt līgumu, un es varu vienu dienu būt tur un otru dienu citur," teica Aleksejevs.
Saskaņošanas procesu ar pašvaldību Aleksejevs vērtē kā salīdzinoši raitu.
Jautāts, kādēļ Rīgā pandēmijas laikā tomēr kafejnīcas un restorāni neizmantoja iespēju satikt klientus ārā, uz ielas, viņš sacīja: "Tas nav tāds vienas dienas jautājums. Nepieciešami arī finansiāli ieguldījumi. Vajag arī atbilstoši visām prasībām ierīkot šo treileri vai piekabi. Bet es domāju, ka liela daļa, kas izvēlējās to nedarīt, cerēja, ka restorānus ātrāk drīkstēs vērt vaļā."
Savukārt restorāna "Entresols" šefpavārs Raimonds Zommers ar savu komandu šādā mobilā restorānā pandēmijas laikā strādā Kuldīgā.
Viņaprāt, šajā laikā ko tādu var īstenot tikai tie komersanti, kuriem jau bija treileri, jo, lai iegādātos vai iekārtotu no jauna, ir jārēķinās ar milzīgām (30–80 tūkstoš eiro) lielām investīcijām,
kas krīzes laikā ēdinātājiem nav pa spēkam. Arī Raimonds Zommers uzsver, ka mobilās kafejnīcas mobilitāte diemžēl ir ierobežota.
"Forši jau skan – trīs stundas patirgojies vienā vietā, trīs stundas citā. Likums to neatļauj. Ir jāiziet vesela procedūra, lai varētu ko tādu saskaņot. Šķēršļi ir salikti gana lieli, lai mēs brauktu pa vairākām vietām un šādi gatavotu maltītes. Principā tas ir tuvu neiespējamam. Jo tu esi mazāks, jo tev ātrāk “apcērp rokas” – pašam jāgatavo, pašam jātirgo, pašam jātaisa grāmatvedība un vēl šie visi saskaņošanas murgi. Skaidrs, ka šobrīd nav izdarīts tā, lai mums tas būtu atviegloti. Ielu tirdzniecībā nopelnīt nevar. Tā ir tāda eksistence, lai nesajuktu prātā, ka tevis gatavotais ēdiens nevienam nav vajadzīgs," sacīja Zommers.
Pandēmijas laikā interese nav lielāka
Rīgas pašvaldības pārstāve Laine Rodziņa skaidroja, ka pandēmijas laikā ievērojami lielāka interese no komersantiem par ielu tirdzniecību kā citos gados nav. Un visbiežāk ēdinātāji izvēlas vienu vietu, kur novietot treileri.
"Nav bijis neviena pieteikuma par šādu mobilo pārvietošanos. Tāds tirdzniecības veids šobrīd neeksistē, ka var tirgoties, nesaskaņojot šos pieturas punktus, un pārvietoties.
Konkrētais punkts ir jāsaprot, kurā vietā transporta līdzeklis apstāsies, vai netraucēs kādu citu pilsētas funkciju veikšanai. Vai ar savu tirdzniecības vietu neaizsegs kādu citu būtisku objektu, ceļa zīmi, ēku," skaidroja pašvaldības pārstāve.
Rodziņa atklāja, ka līdz šim uz šādu mobilo kafejnīcu pārvietošanās ideju skeptiski raudzījās gan būvvaldē, gan Satiksmes departamentā, bet, iespējams, tie nākotnē nāks klajā ar kādiem priekšlikumiem, lai atvieglotu kārtību, bet pagaidām konkrēti ierosinājumi nav iesniegti.
