Labrīt

Radio aizkadrā: ētera operatore Rita Karnača

Labrīt

Laiks mainījis vērtēšanas kritērijus: Iepazīstam Latvijas Arhitektūras balvas nominantus

VID vadītāja: Pandēmijas laikā ienākumi deklarēti mazāk, ēnu ekonomika nepieaug

Jaunzeme: Nodokļu maksāšana notiek tāpat kā pirms Covid-19 krīzes

Valstī nodokļi tiek maksāti tāpat kā pirms Covid-19 radītās krīzes, Latvijas Radio intervijā informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Jaunzeme norādīja, ka šī gada deviņos mēnešos nodokļos nav iekasēti 550 miljoni eiro jeb 8% no plānotajiem ienākumiem. Tas saistīts ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, nevis ar ēnu ekonomikas palielināšanos.

Ēnu ekonomikas rādītāji un nodokļu ieņēmumi esot  2019. gada līmenī. Rādītāji samazinās konkrētās nozarēs, taču globālā situācija ir nemainīga. Piemēram, situācija būvniecībā uzlabojas, kas apliecina, ka nozares noslēgtā ģenerālvienošanās darbojas un tādu vajadzētu ieviest arī citās nozarēs. Tikmēr informācijas tehnoloģiju nozarē parādās vairāk nedeklarētu ienākumu, piebilda  Jaunzeme. 

VID vadītāja prognozēja, ka šī krīze veicinās iziešanu no ēnu ekonomikas, jo cilvēki vairāk novērtēs sociālās garantijas, kas pieejamas krīzes brīdī. Pretējās domās ir Latvijas radio uzrunātie ekonomisti, kuri pauda, ka krīze allaž ir bijusi labvēlīga augsne ēnu ekonomikas pieaugumam un šis laiks, iespējams, nebūs izņēmums. 

Ekonomiskā krīze ir labvēlīga ēnu ekonomikas pieaugumam

Ekonomisti: Covid-19 krīzes dēļ palielinās risks ēnu ekonomikas pieaugumamLinda Zalāne

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts skaidroja: “Visticamāk, ēnu ekonomika pieaugs krīzes apstākļos, jo sarūkot pieprasījumam pēc uzņēmumu ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, arī šiem uzņēmumiem un to darbiniekiem būs jāsāk vairāk domāt kā savilkt galus kopā. Tas zināmā mērā rada motivāciju optimizēt visa veida izdevumus, arī nodokļu izdevumus. Otra ietekme ir caur darba tirgu, jo ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtāk atrast darbu nekā citkārt. Tas attiecas gan uz bezdarbniekiem, gan uz izglītības iestāžu absolventiem.”

Vilerts sacīja, ka ēnu ekonomikas pieauguma apmērs iet roku rokā ar to, cik ilga būs Covid-19 krīze un kāds būs valsts atbalsts uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Turklāt sekmīga vīrusa ierobežošana ir priekšnoteikums, lai ekonomiskās aktivitātes kritums ilgtermiņā būtu zemāks un ēnu ekonomika nepieaugtu. 

Skaidrojot valsts pienākumus, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, Vilerts minēja: “Visticamāk, tas atduras pret atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. It īpaši tiem uzņēmumiem un tām mājsaimniecībām, kuras tiešā veidā skar noteiktie epidemioloģiskie ierobežojumi. Ja tiek sniegts ekonomiska rakstura atbalsts, tad tas ne tikai saglabā šiem uzņēmumiem un darbiniekiem drošību par finansiālo situāciju. Kā arī zināmā mērā motivē ievērot ierobežojumus, zinot, ka ir kaut kāds drošības spilvens arī no valsts puses.”

Vilerts akcentēja, ka ēnu ekonomikas apjoma mazināšanā svarīga ir arī valstī īstenotā nodokļu politika. Viņaprāt, patlaban nav pats piemērotākais brīdis celt nodokļu slogu alternatīvajos režīmos. 

Līdzīgās domās ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kurš Latvijas Radio norādīja, ka risks ēnu ekonomikai krīzes laikā aizvien pieaug - gan dēļ Covid-19 krīzes izraisītās recesijas ekonomikā, gan virkni nepārdomātiem valdības lēmumiem, piemēram, attiecībā par autoratlīdzībām un mikrouzņēmumu nodokli. Viņaprāt, izmaiņas pašreizējā situācija nedrīkst pieņemt.

Ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet kopumā kopš 2016.gada ēnu ekonomika ir augusi. Arnis Sauka prezentējot šos datus norādīja, ka tas nav labs signāls, jo, ja neizdodas būtiski samazināt ēnu ekonomiku laikā, kad ekonomika iet uz augšu, tad vēl grūtāk to būs izdarīt krīzes laikā. Viņš prognozēja, ka 2020.-2022.gada rādītāji būs vēl sliktāki nekā pērn.
 

KONTEKSTS:

2020. gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, veidojot 8418,4 miljonus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 573,7 miljoniem eiro jeb 8% atpalika no deviņu mēnešu plāna. Valsts pamatbudžetā pārskata periodā veidojies nozīmīgs deficīts (335,3 miljoni eiro), kamēr pērn attiecīgajā periodā bija 128,6 miljonu eiro pārpalikums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt