Jauniešu interese par uzņēmējdarbību laukos kaut arī lēni, bet pieaug. Tradicionālās lauksaimniecības nozares gan tiek aizstātas ar mazāk ierastām kā, piemēram, eksotisko putnu dārza izveide vai piena aitu audzēšana.
Iecavas novada zemnieku saimniecībā „Cepļi” otrdien ieradies kupls pulciņš jauniešu. Lauku dzīve gan viņiem nav nekas neparasts, un arī paši izvēlējušies kļūt par lauku uzņēmējiem. „Lauksaimniecība vilināja jau kopš bērnības. Vecvecākiem bija neliela saimniecība, un tas tā aizrāva. Mums pārsvarā bija dzīvnieki. Tie zemes darbi mums tik labi nevedās,” stāsta z/s „Imantas” saimnieki Agnese un Ģirts Antes.
Lai papildinātu zināšanas, jaunieši piedalījušies arī Lauku konsultāciju centra organizētajās apmācībās, kur apguvuši gan biznesa plāna rakstīšanu, gan sapratuši, kas ir finanšu plūsma. „Biznesa plāns man bija tā, ka mēs mazliet jau sākam ražot dažādus augļu un ogu gardumus, un vīrs teica – „Uztaisi biznesa plānu! Uztaisi biznesa plānu, lai zinātu vai ir izdevīgi!” Es ierakstīju „google” un man izleca apmācības. Tā bija brīnišķīga iespēja vēl pusgadu līdz 30. dzimšanas dienai paspēt iemācīties un gūt pieredzi,” atminas z/s „Liepsalas S” saimniece Ieva Spridža.
„Cepļos” galvenā nodarbošanās ir medus ieguve un dārzeņu un ogu audzēšana, ogas tiek realizētas svaigā veidā, bet jauniešu biznesa plānos lielākoties parādās netradicionālā lauksaimniecība un pārstrāde.
Z/s „Cepļi” saimniece Ruta Āboliņa to vērtē atzinīgi, sakot, ka jaunatne ir dzinējspēks. „Ja jaunatnes nebūs, tad nebūs ne lauku, ne pilsētas – tas jau ir ļoti labi, ka viņiem piepaceltas idejas. Dzīve jau mūs noliek visus pie vietas,” norāda Āboliņa.
Rudenī jaunjiem uzņēmējiem būs iespēja piedalīties konkursā „Laukiem būt” un veiksmes gadījumā iegūt arī finansiālu balvu savas idejas realizēšanai.
