Irāna vienlaikus ir liels un salīdzinoši turīgs tirgus, turklāt Irānai ir arī nepieciešamība pēc infrastruktūras modernizācijas un tehnoloģijām.
Šonedēļ par savas ārpolitikas nostādņu pārskatīšanu par labu ciešākai sadarbībai ar Irānu paziņojusi Rumānija, kuras ārlietu ministrs ieradās vizītē Teherānā. Arī Irānas prezidents apliecināja gatavību atvērt jaunu nodaļu šo valstu politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un reģionālajā sadarbībā.
Bet pagājušajā svētdienā, kad Irāna vēl tikai skaitīja balsis, valsti apmeklēja Šveices prezidents, vedot līdzi uzņēmēju un zinātnieku delegācijas. Tikšanās laikā Irānas augstākais līderis Ajatolla Ali Hameinī uzteica Šveici kā Rietumu valsti, ar kuru Irānai nav bijusi negatīva pieredze.
Latvijas Ārlietu ministrija noraida bažas, ka būsim pēdējie šajā raudzītāju parādē un tādējādi palaidīsim garām mūsu valsts attīstībai būtiskas sadarbības iespējas. Šobrīd tiek gaidīta iniciatīva no tiem, kas šajā sadarbībā ieinteresēti.
“No Ārlietu ministrijas puses esam raidījuši signālu nozaru ministrijām un arī asociācijām par šīm izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā. Par jauno likumisko režīmu tirdzniecībai ar Irānu,” stāsta Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs
“Zināmi pionieri transporta kompānijas. Zināmi autopārvadājumi notikuši arī līdz šim. Protams, mūsu celtniecības kompānijām, kokrūpniecības industrijas produkciju. Zināmas iespējas tūrismam. Kā ziņojām, irāņi vienkāršojuši ieceļošanas kārtību - līdz divām nedēļām bez vīzām, kārtojot iebraukšanu lidostā,” saka Pildegivičs.
“Valsts liela un spēcīga. Ļoti interesanta. Un bijusi aiz, tēlaini sakot, priekšskara vairāk nekā 30 gadus,” viņ`spiebilst.
Kaut gan Irānas iekšzemes kopprodukts uz personu 2014.gadā bija trīs reizes zemāks nekā Latvijā, šī aina radikāli mainās, ja salīdzina ar Irānas lielo pilsētu iedzīvotājiem. Tikai sešās lielākajās Irānas pilsētās dzīvo vairāk nekā 22 miljoni iedzīvotāju ar labiem ienākuma rādītājiem un aktīvu patēriņu.
Latvijas Investīciju attīstības aģentūras direktors Andris Ozols norāda, ka “tagad Latvijas valsts gadā eksportē aptuveni 85 miljonus eiro vērtu labību, graudus, protams, pat šī summa ir pietiekami nozīmīga, lai ar cieņu raudzītos uz Irānu kā uz noieta tirgu”.
“Vienlaikus sacerētos, ka irāņiem, līdzās 30 miljardu darījumiem ar Itāliju, kurā iepērk gan kuģu būvi, gan enerģētisko infrastruktūru, mūsu nelielie Latvijas uzņēmumi izrādīsies objektīvi konkurētspējīgi, manuprāt, lielā mērā naivi,” atzīst Ozols.
“Nebūs tā, ka nomētāsim ar savām mikroshēmām. Mēs daudz kur tomēr atpaliekam. Interesanta tiem uzņēmumiem, kas gatavi piedāvāt konkurētspējīgu produkciju. Pārtika ir viena no šādām,” saka Ozols.
Pirms nedēļas notikušajās vēlēšanās Teherānas apgabalā absolūto uzvaru guva reformistu politiķi šī brīža prezidenta, Rietumos izglītību guvušā Hasana Rohānī vadībā. Šie rezultāti interpretēti kā apstiprinājums pārmaiņu kursam un maigākai politikai attiecībās ar Rietumiem.
Latvijas Irānas parlamentārās sadarbības grupu vada Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība). Patiesībā tā ir viena no 35 sadarbības grupām ar visai eksotiskām valstīm, kurās deputāts darbojas vai vada. Taču, atšķirībā no citām, šo sadarbību ierosinājis pats, kad sankcijas vēl bija spēkā. Nesen Latvija viesojusies arī Irānas parlamenta delegācija.
“Mēs vienmēr esam tie, kas skatās, ko darīs lielie. Amerikāņi rāda ar pirkstu, ka nedrīkst ar viņiem draudzēties – aizliedzam. Es domāju, ka “airBaltic”, tagad izkļūstot no savām problēmām, ir ļoti ieinteresēti organizēt tiešos reisus. Viņiem savā laikā kā komercsabiedrībai bija jau to sakārtojuši. Kāds bija parādījis ar pirkstu un mēs teicām, ja nedrīkst, tad nebraucam,” klāsta Mārtiņš Šics.
“AirBaltic” tagad apliecina, ka kompānijas plānus par lidojumiem uz Teherānu savulaik ietekmēja Amerikas nostāja. Šobrīd, valdot vispārējam entuziasmam apgūt Irānu gan kā tūrisma ceļa mērķi, gan ievērojamu biznesa partneri, konkurence gaidāma arī gaisa pārvadājumu jomā.
Gandrīz par anekdotisku piemēru dedzīgai vēlmei iemantot Teherānas labvēlību kļuvusi kailo klasicisma statuju aizsegšana muzejā, kad tur viesojās Irānas prezidents. Lai gan šai rīcībai kritikas netrūka, uzņēmēju un pat daļa politisko aprindu to atbalstīja, sakot, ka sadarbība ar Teherānu ir tā vērta un citu kultūras paražu respektēšana nevienam ļaunumu nerada.
