Šīs nedēļas sākumā Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja virkni izmaiņu likumos, kas aptver ļoti plašu ar Covid-19 pandēmiju saistītu jautājumu loku, kā arī nosaka valdības darbību ārkārtas situācijā. Citu starpā apspriests jautājums arī par ārkārtas budžeta pasākumiem krīzes pārvarēšanai. Vēl pirms šiem balsojumiem finanšu ministrs Martins Helme, kurš pārstāv Igaunijas Konservatīvo tautas partiju EKRE, bija paziņojis, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā samazinājumi ekonomikā nav pieļaujami. Pēc viņa vārdiem, samazinājumi tikai padziļinās krīzi un vēl vairāk virzīs Igauniju pretī recesijai.
Tikmēr nacionālkonservatīvās partijas Pro Patria līderis Helirs Valdors Sēders paziņojis, ka valdībā ir ļoti nopietnas domstarpības par to, kā tad īsti šī krīze būtu jārisina. Pēc viņa vārdiem, valdībai būtu jādomā par izdevumu samazinājumiem jau šajā gadā, lai iegūtos līdzekļus novirzītu gan privātā sektora atbalstam, gan medicīnas aprūpei, gan dažādiem sociālā atbalsta fondiem:
"Partijas "Tēvzeme" nostāja ir tāda, ka ekonomika ir jāatdzīvina. Mēs uzskatām par ļoti svarīgu atbalstīt uzņēmējus dažādos veidos, taču vienlaicīgi ir nepieciešams izdevumu samazinājums. Pilnīgi noteikti ir vietas sabiedriskajā sektorā, kur pašlaik tiek izmaksātas prēmijas. Mēs nedrīkstam Igaunijā veidot divas paralēlas pasaules. Privāto sektoru, kas griež, griež un samazina algas, un sabiedrisko sektoru, kur nekas netiek samazināts, bet tiek izmaksāti bonusi un izdevumi palielinās."
EKRE līderis un iekšlietu ministrs Marts Helme vēl pavisam nesen vairākām amatpersonām izmaksāja divus līdz trīs tūkstošus eiro lielas prēmijas.
Viena no pretrunīgāk vērtētajām izmaiņām paredz ierobežot valstī strādājošo viesstrādnieku skaitu. Iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka lauksaimniecībā strādājošie viesstrādnieki ārkārtas stāvokļa laikā, plus vēl divus mēnešus, varēs palikt Igaunijā. Taču, ja šajā laikā darbs Igaunijā tiks zaudēts, viesstrādnieki no valsts tiks izraidīti. Kā intervijā Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījumam “Aktuālā kamera” atzīst Igaunijas lauksaimniecības ministrs Arvo Allers no EKRE, lai arī papildu darbaspēks Igaunijai būtu nepieciešams, lauksaimnieki drīz sapratīs, ka tik daudz darbinieku viņiem nevajadzēs. Tāpēc būtu jākoncentrējas uz vietējiem darbiniekiem. Bet valdība ir gatava to atbalstīt ar subsīdijām:
"Situācijā, kad mūsu bezdarba līmenis ik nedēļu pieaug par diviem līdz trijiem tūkstošiem cilvēku, mūsu lauksaimniecības sektoram būs nepieciešami cilvēki, bet ne tik daudz kā līdz šim. Es ticu, ka igauņi grib strādāt lauksaimniecībā. Nākotnē tas varētu būt goda jautājums, ja mēs gribam igauņu pārtiku, Igaunijā audzētus produktus, kas maksā atbilstošu cenu, un godīgu samaksu igauņu cilvēkiem."
No aptuveni 36 tūkstošiem igauņu bezdarbnieku februāra beigās lauksaimniecībā strādāt gatavību bija izteikuši vien aptuveni simts. Kā norāda opozīcijā esošās Reformu partijas līdere Kaja Kallasa, Igaunija ir atvērta ekonomika un darbaspēks tai ir nepieciešams, tāpēc šādi aizliegumi, aizbildinoties ar Covid-19 radīto krīzi, nav pieņemami.
Šīs nedēļas sākumā Igaunijā arī sākās uzņēmumu pieteikšanās kompensācijām darbiniekiem, kuru alga krīzes laikā tiek samazināta. Pirmajā dienā vien šādām kompensācijām pieteicās vairāk nekā 1600 uzņēmumu par kopumā vismaz 10 tūkstošiem darbinieku.
