Reālā alga, kuru aprēķinot tiek ņemtas vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas, 2012.gadā bija par 1,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Pēc samazinājuma 2009.un 2010.gadā reālā alga pērn Igaunijā pieauga otro gadu pēc kārtas.
Vidējā mēneša un stundas bruto alga 2012.gadā pieauga visās ekonomikas jomās. Vislielākais mēneša bruto algas pieaugums reģistrēts būvniecībā, kur tas kāpa par 10,8%. Savukārt stundas darba samaksa visvairāk pieauga elektrības, gāzes, siltuma un gaisa kondicionēšanas pakalpojumu jomā, kur tā salīdzinājumā ar 2011.gadu auga par 11,3%. Vismazāk mēneša un stundas bruto darba samaksa pērn palielinājās transporta un noliktavu jomā - attiecīgi par 1,6 un 2,3%.
Darba devējiem viena darbinieka algošanas izmaksas pērn Igaunijā vidēji sasniedza 1203 eiro (845,5 latus) mēnesī un 7,98 eiro (5,6 latus) stundā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu vidējās darbaspēka izmaksas mēnesī pērn pieauga par 5,8%, bet stundā - par 5,7%.
2012.gadā vidēji darbaspēka izmaksas mēnesī un stundā visstraujāk pieauga profesionālajās, zinātnes un tehniskajā jomā - attiecīgi par 10,6% un 10,7%, bet vismazākais kāpums reģistrēts transporta un noliktavu jomā - attiecīgi par 1,7% un 2,3%.
Vidējā mēneša bruto darba alga valsts sektorā pērn Igaunijā bija 896 eiro (630 lati), kas bija par 5,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt privātajā sektorā vidējā bruto darba alga bija 883 eiro (621 lats), kas bija par 6,0% vairāk nekā 2011.gadā. Valsts sektorā ietilpst arī valsts un pašvaldību uzņēmumi.
Igaunijas Statistikas departaments algu aptauju veic kopš 1992.gada. 2012.gada datus veido 11 523 uzņēmumu, institūciju un organizāciju aptaujas.
