Iespējamo īpašnieku maiņu «Latvijas pienā» saista ar kļūmēm uzņēmuma izveidē

Viens no Latvijas zemniekiem piederošās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas "Latvijas piens" lielākajiem īpašniekiem, kooperatīvs "Trikāta KS", gatavojas pārdot savas daļas uzņēmumā, vēsta mediji. Eksperti, komentējot situāciju, pieļauj, ka šādu lēmumu varētu būt ietekmējušas atsevišķas uzņēmuma darbības sākumā pieļautas kļūmes. 

"Latvijas piena" piena pārstrādes rūpnīcas tapšana Jelgavā savulaik apvīta ar visai interesantām aizkulisēm. Fakts, cik ātri šis izņēmums tika pie valsts galvojuma, pārsteidza daudzus un tika norādīts arī uz kooperatīva “Trikāta” vadītāja Ulda Krievāra sakariem valdībā – viņš tolaik bija premjerministra Valda Dombrovska ārštata padomnieks. Vēl pirms trim gadiem daudzi ar skaudību skatījās uz šo projektu, no kura tagad Krievāra vadītais kooperatīvs plāno izstāties.

"Trikātas KS": "Latvijas pienam" ir liels parāds 

Kooperatīva "Trikāta KS" vadītājs Uldis Krievārs medijiem atklāja, ka par galveno iemeslu kooperatīvam piederošo daļu pārdošanai ir kļuvuši "Latvijas piena" kavētie maksājumi.

Pēc Ulda Krievāra teiktā, šobrīd piena pārstrādātājs kooperatīvam palicis parādā jau vairāk nekā trīs miljonus eiro, un sarunas ar "Latvijas piena" vadību nav nesušas nekādu rezultātu.

"Trikāta KS" lēmumu sākt meklēt pircēju savām daļām "Latvijas pienā" pieņēma martā. Par to ir informēts “Latvijas piena” menedžments un padome. Pārējie īpašnieki tam piekrita, sacīja Krievārs.

Paša "Latvijas piena" pārstāvju teiktais liecina, ka kopumā pagājušais gads bijis smags, jo cenu krituma dēļ nācies samazināt piena ražošanas izejvielu ražošanu un apgūt siera ražošanu. 

Zemnieki un ministrs nemierā

Neapmierināti ar situāciju ir arī zemnieki. Daži no tiem tiesā iesnieguši pašas “Trikātas” maksātnespējas prasību. Savukārt “Trikāta” lūgusi  tiesisko aizsardzību. Piena nozares eksperti uzsver – galvenais grūtību iemesls ir “Latvijas piena” šaurais produktu portfelis, ko ir grūti pārdot ierobežotos eksporta tirgos.

"Mūsuprāt, tas ir par šauru, jo mēs runājam tikai par siera un piena koncentrāta ražošanu. Šie ir riska grupas produkti krīzes brīžos. Tas bija zināms pārdesmit gadu laikā, kad visgrūtāk ir tad, kad ir kritums pasaules un lokālajos tirgos. Šie produkti ir pārdodami par tādām cenām, kas nesedz pašizmaksu," stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadōtājs Jānis Šolks.

Uzmanību notiekošajam pievērsis arī zemkopības ministrs, uzsverot, ka problēmas “Trikātā” var skart arī “Latvijas pienu”. Savulaik rūpnīcas izveidē ieguldīti aptuveni 15 miljoni eiro, no kuriem valsts atbalsts, tostarp galvojumu veidā bija vairāk kā septiņi miljoni eiro. 

"Es vispār vērtēju ļoti slikti, kā uzvedās "Trikāta KS" un viņu valdes priekšsēdētājs Krievāra kungs. Šis uzņēmums tika veidots, lai tas būtu uzņēmums, ko veido mūsu fermeri, kuru ir vairāk kā 600. Nezinu, cik tagad, jo daudzi atteicās dot pienu. [..]. Cik es esmu informēts, tad ir jautājums par “Trikātas” maksātspēju tiesa lems. Nu mēs gaidām lēmumu un skatīsimies kas notiek ar “Latvijas pienu”," tā ministrs.

"Latvijas piena" kontrolpakete ieinteresē divus investorus

Zemkopības ministrs gan mierina – tāda situācija kā "Liepājas metalurgā" nebūs. Arī “Trikātas” vadība uzsver, ka par darījumu ieinteresējusi divus potenciālos pircējus, kuru vidū ir arī ārvalstu investori. Atpirkt daļas piedāvāts arī citiem “Latvijas piena” līdzīpašniekiem.  

"Cik man  zināms noskaņojums nav tāds, ka graudkopības zemnieki būtu gatavi kaut ko papildus investēt. Viņi aizvien jūt pagājuša gada graudu cenas efektus, bet jaunā raža nav novākta. Ja ir laba raža un labas cenas, tad varbūt ka šādu iespēju izskatīs, bet pagaidām es to apšaubu," vērtē “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Jau otrdien pēc “Trikātas” ierosinājuma sasaukta “Latvijas piena” dalībnieku sapulce, kurā, visticamāk, tiks runāts par plānoto uzņēmuma kontrolpaketes pārdošanu. 

Eksperte: "Latvijas piena" izveidē vērojamas kļūmes

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka kopumā pasaulē lauksaimniecību kooperācijas modelis strādā labi. Tomēr "Latvijas piena" gadījumā tā izveides gaitā bijušas vērojamas atsevišķas kļūmes.

„Par pašu ideju es negribētu teikt, ka kooperācija nav dzīvot un konkurēt spējīga. Latvijā, tieši runājot par „Latvijas pienu”, tas jau pašos sākumos dibināts diezgan greizi. Kooperatīvs rodas, sanākot zemniekiem un ražotājiem un secinot, ka katram atsevišķi grūti tikt tirgū, cīnīties ar lielākiem konkurentiem un vajag apvienoties, lai iegūtu tirgus spēku, spēju sarunāties ar pārstrādātājiem, lielveikaliem,” skaidro Gulbe.

Viņas ieskatā, veidojot kooperatīvo pārstrādes uzņēmumu, piemēram, netika pietiekami rūpīgi izvērtēti visi dalības nosacījumi kooperatīvā:

„Šajā gadījumā ideja par kooperatīvu bija, bet situācija tajā mirklī pasaulē piena tirgū arī bija diezgan sarežģīta. Man liekas, ka lielākā problēma bija tā, ka tika paziņots – ja izveidosies kooperatīvs, tad jūs dabūsiet to lielo naudu. Un tajā brīdī, kad visi veidoja kooperatīvu, visi redzēja tos miljonus, kurus iedos, ja viņi spēs vienoties. Nevis vienojas un tad iet meklēt naudu, bet visi skatās uz naudu – lielo čupu – un tad ir gatavi vienoties par vienalga kādiem nosacījumiem.”

Arī Krievārs, komentējot lauksaimniecības kooperatīvu darbību pērn, iepriekš neslēpa, ka kopumā kooperatīvu vidū sadarbība un konsolidācija ir nepietiekama.

"Ja kooperatīvi būtu vairāk konsolidējušies, apvienojušies savā starpā, optimizējuši pārdošanu, ražošanu, pārstrādi, ieguvumi būtu bijuši lielāki. Šobrīd kooperatīvi ir nozīmīgi. Bet, ja runājam par pārstrādi, tas ir tāds liels izaicinājums, sevišķi valstī ar mazu iekšējo tirgu. Salīdzinoši pārstrādātāji nav tik spēcīgās pozīcijās kā rietumvalstīs,” pauda Krievārs.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu, ziņo LETA.

14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīcas pamatakmens likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums bija 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka pret piensaimniecības kooperatīvu "Trikāta KS" Valmieras rajona tiesā iesniegts maksātnespējas pieteikums, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā. Norādīts, ka ar pieteikumu tiesā vērsusies Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība "Kalnbrindas". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti