Eiropas Savienībā (ES) CO2 emisijas kvotas piešķirtas tūkstošiem rūpnīcu. Ja ražotne noteikto kvotu pārsniedz, tad tai ir jāiegādājas papildu kvota no tām rūpnīcām, kas kvotu neizpilda. Sistēmas mērķis bija stimulēt ieguldīt CO2 emisiju mazināšanā.
Taču krīze Eiropā pamatīgi iedragājusi CO2 emisijas kvotu tirgu, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Ilze Prūse. „Eiropas Savienībā novērojama recesija, kas ir vēl aizvien, kā rezultātā ražošanas apjomi ir samazinājušies, emisijas ir samazinājušās un tā vajadzība pēc kvotām arī ir samazinājusies. Un, ja tās liekās kvotas mēs neizņemam ārā no tirgus, tad tirgū visu laiku ir pārpalikums un tirgus nedarbojas, jo nevienam tās kvotas nevajag un to cena ir tik zema, ka tas nedod motivāciju samazināt emisijas. Tai cenai par kvotu vajadzētu būt tādai, lai nosegtu emisiju samazināšanas izmaksas,” skaidro Prūse.
Lai CO2 emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu novirzītu uz sliedēm, Eiropas Komisija piedāvāja ierobežot kvotu tirdzniecību. Par šo priekšlikumu Eiropas Parlaments balsoja šā gada pavasarī, taču toreiz tas netika atbalstīts. Jūlijā parlaments, atkārtoti balsojot par stingrākiem nosacījumiem, atbalstīja papildu kvotu izsoļu iesaldēšanu.
„Dažkārt politikā procesi prasa ilgāku laiku, taču parasti uzvar veselais saprāts, un tas notika arī Eiropas Parlamentā. Ļoti labi, ka Eiropas Parlaments tagad teica, ka - jā, emisiju tirdzniecības sistēmai jābūt mūsu galvenajam instrumentam un par piesārņošanu ar CO2 Eiropā ir jāmaksā. Tātad tas ir ļoti labs solis,” norāda ES vides politikas komisāre Konija Hedegārda.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Prūse stāsta, ka Latvija atbalsta šo Eiropas Parlamenta lēmumu, jo, tās ieskatā, kvotu tirdzniecības sistēma šobrīd strādā neefektīvi un uzņēmēji nav ieinteresēti ieguldīt naudu piesārņojuma mazināšanā. „Ir pat vēl sliktāk - tie komersanti, kas ir samazinājuši CO2 emisijas, cerot, ka šie emisiju samazinājumi tiem atpelnīsies no kvotu cenas, šobrīd ir zaudētāji, jo kvotu cena ir zema un viņi nevar nosegt emisiju samazināšanas pasākumu izmaksas. Turklāt, tie Latvijas uzņēmēji, kas piedalījās šajā sistēmā, ir emisijas kvotu pārpalikumi. Un tas mūsu komersantiem ir tāds drošības spilvens,” saka Prūse.
Viens no šādiem uzņēmumiem ir cementa ražošanas uzņēmums „CEMEX”, kas tagad bažījas, ka iecerētie ierobežojumi kvotu tirdzniecības sistēma varētu pavērt durvis citām iespējamajām izmaiņām Eiropas normatīvos. Par to liecinot Briselē sāktās diskusijas, stāsta kompānijas pārstāve Linda Ozola: „Jaunas diskusijas par izmaiņām direktīvā varētu novest pie tā, ka tiktu pārskatīti kritēriji ražotnēm, kas ir pakļautas riskam pārcelt ražošanu uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, tostarp mūsu pārstāvētajai cementa nozarei. Ja komisija vēlas veikt strukturālas izmaiņas direktīvā, tās var attiecināt tikai uz laiku pēc 2020.gada, nevis esošajā periodā, jo tā būtu noteikumu maiņa spēles vidū.”
Pēc Eiropas Parlamenta atbalsta iesaldēt CO2 emisijas kvotu tirdzniecību Eiropas Komisijai šis ierobežojums tagad būs jāiestrādā Eiropas normatīvos.
