Panorāma

Aicina neatlikt nodokļu reformu

Panorāma

PTAC ierobežo zemes nomas parādu piedzinēju darbību

Finanšu ministrija plāno celt akcīzi degvielai

Grib nākamgad celt degvielas akcīzi par aptuveni 4 centiem, autogāzes – par 1,7

Lai aizlāpītu aptuveni 235 miljonu eiro lielo budžeta robu, ko radīs Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma, jau no nākamā gada varētu palielināt akcīzes nodokļu likmes ne tikai alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, bet arī degvielai. 

Šādi Finanšu ministrija iecerējusi papildus iekasēt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

 Degvielas tirgotāji brīdina, ka vēlamo rezultātu var nesasniegt, jo palielināsies ārvalstīs  pirktās degvielas īpatsvars. Savukārt ekonomisti uzsver – šis solis dos tikai daļu no vajadzīgajiem ieņēmumiem un, gribot negribot, būs jāatgriežas pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām.  

Nākamgada akcīzi par litru benzīna piedāvāts celt par 4,1 centu, bet 2020. gadā palielināt vēl par trim centiem.

Litram dīzeļdegvielas akcīzi nākamgad plānots celt par 4,5 centiem, bet no 2020. gada vēl par 5,7 centiem.  Savukārt autogāzei – par 1,7 centiem nākamgad un 3,1 centu 2020. gadā.

Iepriekš akcīzi degvielai palielināja 2016.gadā. Toreiz likmi svinu nesaturošajam benzīnam cēla no 411,21 eiro līdz 436 eiro par 1000 litru, dīzeļdegvielai no 332,95 eiro līdz 341 eiro par 1000 litru un sašķidrinātajām naftas gāzēm no 161 eiro līdz 206 eiro par 1000 kilogramu.

Un līdz ar nodokļa celšanu 2016.gadā benzīna cenas kāpušas par aptuveni četriem centiem.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins tagad skaidroja, ka Igaunijā ir augstāks akcīzes līmenis un arī igauņi turpinās kāpumu. “Līdzīgas tendences būs Lietuvā, un mums ir svarīgi, lai mēs īpaši neatraujamies šajā Baltijas telpā [..] Šāds, mūsuprāt, relatīvi mērens akcīzes pieaugums nebūs par pamatu, lai stimulētu šo produktu kontrabandu,” pauda Šņucins.

Šņucins arī piebilda, ka, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% uz 20% kopumā palielinās pirktspēju.  

“Mēs skatījāmies robežvalstu attiecību, lai neradītu augstu nodokļu salu Latviju. Kā jau minēju, tam būtu negatīva ietekme. Cenu atkarība [no nodokļa likmes] notiek, bet neto ienākumi pieaugs. Tas būs taisnīgāks veids, lai pārdalītu slogu,” sacīja Šņucins. 

Tikmēr degvielas tirgotāju asociācijā norāda, ka reālais degvielas cenas pieaugums varētu būt vēl lielāks, jo tai jau piemērotais akcīzes nodoklis vēlreiz tiks aplikts arī ar pievienotās vērtības nodokli. Tas varētu novest pie pārdošanas apjomu samazinājuma.

 “Ja viena valsts palielina nodokli, ir vesela strīpa patērētāju, kas brauc uz kaimiņvalsti. Ja paaugstinās vai tuvinās Igaunijai, bet Lietuva nepaaugstinās, tad visi brauks uz Lietuvu, un patēriņš būs zemāks, un Finanšu ministrijas matemātiskās prognozes, ka pie esošā patēriņa, paaugstinot akcīzi, ieņemsim 40 vai 50 eiro vairāk, var nesanākt,” sprieda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Stirāns.

Līdzīgi uzskata arī autopārvadātāju asociācijā “Latvijas auto”. Lai nezaudētu konkurenci, Latvijā strādājošie pārvadātāji arvien vairāk izvēlēsies pirkt degvielu ārvalstīs, kur tā maksā lētāk, bet brauks Latvijā.  

 “Jebkurā gadījumā, ja palielinājums būs – mēs esam piedāvājuši citas iespējas. Palielinot akcīzi, komerctransportam tiek atgriezta daļa akcīzes – Beļģijā, Francijā, Itālijā. Mēs piedāvājam atgriezt palielinājuma daļu. Tādi varianti ir,” pauda asociācijas “Latvijas auto” vadītājs Valdis Trēziņš.

Finanšu ministrija šādu ierosinājumu noraida.

Tikmēr “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka ar akcīzes palielinājumu nebūs līdzēts.

“Kaut kur iztrūkums ir jākompensē. Joprojām daudz netiek cilātas PVN pamatlikmes izmaiņas, bet, ja netiek rasti kompensējoši mehānismi, mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies, un tiks runāts par pazeminātajām likmēm, kuras varētu pacelt līdz pamatlikmei. Jārēķinās, ka kaut kur nebūs tikai ieguvumi un cenas pieaugs,” brīdināja Dainis Gašpuitis.

Jau ziņots, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) jau iepriekš pieļāva, ka Finanšu ministrijas iecerētā nodokļu reforma sākotnēji varētu samazināt ieņēmumus valsts budžetā, bet to varētu kompensēt ceļot akcīzes nodokli. Sākotnēji papildus iegūto naudu varētu novirzīt reformas īstenošanai, bet pēc tam to iezīmēt kā speciālo budžetu ceļiem, veselībai un, iespējams, kultūrai, pieļāva ministre.

Tikmēr Satiksmes ministrija, lai glābtu katastrofālā stāvokli esošos ceļus,  piedāvāja piešķirt tam degvielas akcīzes “pārpildes naudu” – līdzekļus, kas pārsniedz prognozētos ieņēmumus.   

2016.gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza prognozi par 25,62 miljoniem eiro,  2015.gadā – par 23,5 miljoniem eiro. Savukārt šogad pirmajos divos mēnešos plāns izpildīts par 15%.   Šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai, pēc ministrijas aplēsēm, nepieciešami 4,5 miljardi eiro.

Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti